Izstrādā plānu, pēc kura nākotnē varētu atteikties no bāreņu ievietošanas bērnunamos

Labklājības ministrija izstrādā deinstitucionalizācijas plānu, kā viens no aspektiem paredz arvien atteikties no bāreņu ievietošanas bērnunamos, tā vietā paredzot ģimenisku vidi, piemēram, daudz mazāku aprūpes centru veidošana un aizbildņu un audžuģimeņu tīkla paplašināšana. Gandrīz visas pašvaldības piedalās plāna īstenošanā, izņemot Rīgu, Jaunjelgavu, Ciblu un Līvānus.

Lai gan gadu gaitā bērnu skaits bērnunamos samazinās, problēmas šajā sistēmā ir nemainīgas – joprojām pieļauti pārkāpumi. Pēdējos divos gados Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatējusi 18 emocionālās un fizikās vardarbības gadījumus, turklāt bērni nemaz nezina, kur vērsties, ja ko tādu piedzīvo.

"Iecietība pret vardarbību pieļaujam paši, jo ar mums citi tā dara. To, ko pieaugušie pieļauj pret sevi, paaugstina vardarbības latiņu, un bērni, īpaši tie, kas ilgstoši uzturas slēgtās iestādēs, pieņem to, kā uzvedības normu," skaidro VBTAI vadītāja Ilona Kronberga.

Problēmas ar bērnunamiem aktualizēja liecības par iespējumu vardarbību Jelgavas bērnunamā un par ko pašlaik notiek izmeklēšana. Jelgavas pašvaldībai jau ieceres, kā situāciju uzlabot. "Mēs paredzam uzbūvēt jaunas piecas individuālās mājas, un bērniem nebūs vairs jādzīvo šajā koncentrētajā vidē. Šajā iestādē būs ne vairāk pa astoņiem bērniem," sola Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.

Tomēr izskanēja, ka pašvaldības nereti nav ieinteresētas atteikties no bērnunamiem, jo tie daudziem nodrošina darbavietas.

"Jūs redzat bērnu, bet domājat par savu algu. Kamēr šī mijiedarbība jūsu galvā notiks, tikmēr Jelgavā nekas nemainīsies. Tā ir patiesā sakne šai nelaimei. Tas ir kā ar sliktu mašīnas meistaru, kurš visu dara tā, lai mašīna atgriežas servisā," sacīja deputāts Artuss Kaimiņš.

"Pašvaldība ne vienmēr dara savu darbu līdz galam un nevar pamatoties ar finansējumu. Cilvēka attieksmei pret bērnu nevajag naudu," piebilda deputāts Hosams Abu Meri ("V").

Lai gan bērnu tiesību aizsardzības jomā juridiski viss ir sakārtots, netrūkstot problēmu ar likumu piemērošanu un izpratni par to, kas ir vardarbība. Pieklibo arī sadarbība ar sociālajiem dienestiem. "Parlaments no savas puses ir izdarījis gandrīz visu. Bet, kad no valdības atnāk budžeta pakete, to mēs nevaram atļauties, kā speciālisti, kādi pedagogi, lai strādātu ar tiem bērniem," teica tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat izskanēja aicinājums aizbildņiem maksāt apmēram tikpat cik iestādēm. Viens bērns bērnunamā valstij izmaksā aptuveni 1000 eiro mēnesī.

"Cilvēks, kurš paņem ģimenē bērnu, tas nolemj sevi par vienu solīti tuvāk sarkanajai līnijai, tuvāk nabadzībai. Par to ir jādomā. Protams, ir svarīgas tikumiskās un morālās vērtības, jo tikai ar naudu mēs nepanāksim, ka ģimenēs ņem svešus bērnus," sacīja deputāta Silvija Šimfa ("NSL").

"Konkrēts bērns, kuram parakstīts milzīgs ārstēšanās kurss ar smagām zālēm, nonāk ģimeniskā vidē, bērnam daudzas no problēmām pazūd. Jāvienojas, ka institūcija nav mūsu nākotne," uzskata Lolita Čigāne ("V").

Nevalstiskajām organizācijām ir vairākas idejas. Piemēram, pašvaldībām jau laikus veidot sarakstus ar iespējamām aizbildņu ģimenēm, lai kritiskā brīdī bērnu varētu vest pie tām, nevis krīzes centru.