Būvniecības "pelēkās zonas" uzņēmumi nodokļos gadā nesamaksā 90 miljonu eiro
Ēnu ekonomikas īpatsvars celtniecības jomā joprojām ir apmēram 40 procenti, un algu aploksnē saņem katrs trešais darbinieks. Vienlaikus, nozare tuvākajā laikā gaida būtisku Eiropas fondu naudas pieplūdumu, – taču arī šeit pastāv bažas par negodīgu konkurenci un mākslīgi sadārdzinātām tāmēm valsts un pašvaldību konkursos. Būvnieki gan kārtējo reizi paši sola izķert "melnās avis" no sava vidus.
Būvniecības jomā Latvijā darbojas teju 400 uzņēmumi, kas gada laikā apgroza pusotru miljardu eiro un valstij nodokļos samaksā aptuveni 200 miljonus. Nozare gan ir arī viena no negodīgākajām valstī – tajā ir izplatīta pelēkā zona, kā dēļ tiek kropļots tirgus un apkrāpta valsts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lielāko pelēkās zonas daļu būvniecībā veido aplokšņu algas, kas tiek maksātas trešajai daļai nozarē strādājošo, tāpat masveidā notiek krāpšanās ar nostrādāto darba stundu uzskaiti.
Būvnieki gan pauž gatavību krāpšanos savā nozarē izskaust, negodīgos atmaskot un piespiest laboties. Lai to panāktu, ar valdību parakstīts sadarbības memorands un izstrādāts vairāk nekā 10 punktu rīcības plāns.
Vienlaikus gan ir bažas, ka Eiropas naudas ieplūšana radīs kārtējo iespēju būvniekiem būt negodīgiem un radīt cenu burbuli būvniecības izmaksās. Redzot viegli pieejamu lielu naudu, jau tā dārgās tāmes nepamatoti var kļūt vēl uzpūstākas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
