Jelgavā vēlēšanas tiesvedību ēnā – iedzīvotāji sūdz tiesā pašvaldību
Šajā sestdienā notiks pašvaldību vēlēšanas. Par varu Jelgavā sacentīsies astoņi saraksti – daļa no tiem ir jau esošie domnieki, citi – jaunpienācēji. Mēra krēslā jau ilgstoši sēž zaļzemnieks Andris Rāviņš, kas 16 gadu laikā izveidojis sev ērtu sistēmu. Piemēram, spēcīgs ir pašvaldības izdevums, kas iedzīvotājiem pasniedz domei tīkamu informāciju.
Ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta. Četrus sasaukumus valdošais zaļzemnieks Rāviņš par pēdējo četru gadu sasniegumiem nosauc pilsētas infrastruktūras sakārtošanu, bet kā nākamo gadu uzvedumu nospraudis Eiropas fondu apgūšanu – turpināšot infrastruktūras pilnveidošanu un veidošot biznesa centrus.
Jau vairākus gadus Jelgava ir līderis administratīvo izmaksu ziņā – uz vienu iedzīvotāju tie ir augstākie, proti, vidēji 78 eiro, kamēr, piemēram, Daugavpilī ir nepilni 37 eiro.
ANDRIS RĀVIŅŠ
JELGAVAS MĒRS (ZZS)
Ja mēs kā pienākumu esam sev uzstādījuši pakalpojumu sniegšanu augstākajā kvalitātē, kvalitāte maksā. Nevar būt tā, ka par lētāko cenu mēs dabūsim kvalitatīvāko produktu.
Maksā par labām ziņām
Lielu daļu no administratīvajām izmaksām patērē pašvaldības izdevuma "Jelgavas Vēstnesis" uzturēšanai – jau desmit gadus katru nedēļu tas bez maksas nonāk jelgavnieku pastkastītēs. Lai gan tajā rakstītais uztverams kā preses relīzes par pašvaldības darbu un atšķirība starp "Jelgavas Vēstnesi" un neatkarīgo laikrakstu "Zemgales Ziņas" manāma jau galvenajos virsrakstos, daļai jelgavnieku jau sākt zust robeža starp neatkarīgu laikrakstu un pašvaldības izdevumu.
AGNESE LEIBURGA
LAIKRAKSTA "ZEMGALES ZIŅAS" GALVENĀ REDAKTORE
Šajā izdevumā ir tikai pozitīvā puse, tikai viens viedoklis. Nav pajautāts, vai tiešām ir tā vai citādāk. Būs tikai pašvaldību slavinoši raksti. Un desmit gadus cilvēks saņem informāciju, ka Jelgavā problēmu nav, viss ir labākajā kārtībā.
Dzīve bez opozīcijas
Kopā ar zaļajiem zemniekiem domē strādā "Saskaņas", Nacionālās apvienības, Reģionu apvienības un "Vienotības" deputāti. Šajās vēlēšanās sevi pieteikuši jau esošie domnieki, bet par varu cīnīsies arī jaunpienācēji – Latvijas Sociālistiskā partija, KPV LV un "Gods kalpot mūsu Latvijai". Pēdējie sola īpaši pievērsties pilsētas nomaļu sakārtošana.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
MĀRTIŅŠ VADZIS
DEPUTĀTA KANDIDĀTS (GODS KALPOT MŪSU LATVIJAI)
Ja 12 tūkstoši strādā Rīgā, mums jāvērtē iespēja, ka viņi nes naudu Jelgavas kasē, mums jādod ne tikai centrs, bet arī ārpus, jāsakārto apkārtējā vide.
Skaļākais domes kritiķis ir Reģionu apvienības kandidāts Gunārs Kurlovičs. Mēra amata kandidāts iezīmē galvenās problēmas pilsētā – aizdomīgi iepirkumu uzvarētāji, uzblīdušais administratīvais aparāts, lejupslīdošā ekonomika.
GUNĀRS KURLOVIČS
JELGAVAS MĒRA AMATA KANDIDĀTS (LRA)
Pašvaldība no 90. gadiem bija donors finanšu izlīdzināšanas fondam. 2015. gadā Jelgava bija nonākusi uz nulles, jo kā donors ieskaitīja tikai 12 tūkstošus eiro. Jelgava ir nonākusi saņēmējas lomā un no fonda saņem 2,5 miljonus.
AGNESE LEIBURGA
LAIKRAKSTA "ZEMGALES ZIŅAS" GALVENĀ REDAKTORE
16 gadus, kopš Rāviņš pie varas, no vienas puses, liekas, ka cilvēks strādā un zina savu darbu. Bet, no otras puses, tā ir liela iesēšanās – ir izveidots tāds kā tīkls, visi ir apmierināti, nav opozīcijas. Visi strādā jelgavnieku labā. Izklausās gandrīz pēc komunisma laikiem, kad visi strādā uz saulaino tāli, visiem viss ir labi. Tas ir tas biedējošais, jo nav nekādas konkurences un vēlmes izdarīt labāk.
Jelgavā ir salīdzinoši zems bezdarba līmenis, liela daļa nodarbināta netālajā Rīgā.
Vēlēšanas tiesvedību ēnā
Rāviņa priekšvēlēšanu kampaņu aizēno iesāktā tiesvedība pret pašvaldību – iedzīvotāji tiesā iesnieguši prasību atcelt izsniegto būvatļauju veikalam "Depo". Jelgavnieki skaļi iebilst pret šo ieceri būvēt veikalu Jelgavas pils tuvumā. Lai arī pašvaldība sola, ka ēka būs estētiski izskatīga, prasības tiesā gatavojas sniegt arī citas iedzīvotāju biedrības.
