Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt; Latgalē vislielākais samazinājums

Vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums aizvien bija vērojams Latgales reģionā – tur gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6300 cilvēkiem jeb 2,3%. Statistikas dati rāda, ka iedzīvotāju skaits Vidzemē gada laikā samazinājies par 2,1%, Kurzemē – par 1,9%, Zemgalē – par 1,6%, bet Pierīgā – par 0,4%.

No pilsētām iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies tikai Rīgā, kur pērn dzīvoja par 1800 cilvēkiem vairāk. Savukārt visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājies Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Jēkabpilī, bet vismazāk – Jelgavā.

Pērn tikai deviņiem novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, turklāt, izņemot Aknīstes novadu, tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Carnikavas, Babītes, Ādažu un Garkalnes novados. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 15 cilvēkiem.

Tāpat CSP apkopotie dati liecina, ka 2015. un 2016.gadā samazinājies imigrantu, bet pieaudzis emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā 2016.gadā samazinājies par 12 200 cilvēku. Latvijā no citām valstīm ieradās aptuveni 8400 cilvēku, savukārt izceļoja – 20 600 cilvēku.

Vienlaikus pērn dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 6600 cilvēkiem. 2016.gadā piedzima 22 000 iedzīvotāju, bet nomira 28 600 cilvēku. Samazinājusies arī zīdaiņu mirstība, proti, pirmajā dzīves gadā miris 81 bērns jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Gadu iepriekš mirušo bērnu skaits bija 4,1 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

CSP jaunākie dati liecina, ka pērn samazinājies visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits. 2017.gada sākumā 62% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši, 25,4% – krievi, 3,3% – baltkrievi, 2,2% – ukraiņi, 2,1% poļi, bet 5% ir pārējo tautību pārstāvji.

Plašāk TV3 Ziņās plkst. 19.00!