Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata vienošanās. Kādas sekas tas radīs visai pasaulei?
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata vienošanās. Ņemot vērā, ka ASV ir otrs lielākais CO2 emisiju avots pasaulē aiz Ķīnas, eksperti šādu lēmumu jau nodēvējuši par teju katastrofālu. Ko īsti nosaka pēdējā laikā daudz pieminētā Parīzes klimata vienošanās, un kādas sekas var radīt ASV izstāšanās no tās?
Parīzes klimata līgums ir vēsturē pirmā vienošanās, kas apvieno visu pasaules valstu centienus novērst globālo sasilšanu. 2015. gadā noslēgtā vienošanās paredz nepieļaut vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Izstrādāt un ievērot rīcības plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un videi draudzīgu resursu izmantošanā. Reizi piecos gados paziņot savus līdzšinējos ieguldījumus, lai nospraustu tālākos mērķus un sniegt finansējumu jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu samazināt emisijas.
Parīzes klimata vienošanos parakstījušas 195 valstis, līdz šim to ratificējušas 147. Līgumu nav atzinušas tikai divas pasaules valstis – Sīrija un Nikaragva, tagad tām pievienojusies arī ASV. Kamēr valsts eksprezidents Baraks Obama vienošanos nodevēja par "labāko iespēju, lai glābtu planētu", Tramps pavēstījis, ka globālā sasilšana ir izdomājums, ko izgudrojusi Ķīna, lai padarītu ASV ražošanas industriju konkurēt nespējīgu.
ASV ir otrs lielākais kaitīgo gāzu emisiju radītājs pasaulē. Aprēķināts, ka valsts izstāšanās no vienošanās nozīmētu papildu trīs miljardu tonnu kaitīgo izmešu atmosfērā ik gadu. Tas savukārt paaugstinātu gaisa temperatūru par 0,1 līdz 0,3 grādiem pēc celsija līdz šī gadsimta beigām. Skatoties plašāk, zinātnieki uzskata, ka pārkāpjot divu grādu slieksni globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Tiek prognozēts, ka Trampa lēmums ar laiku īpaši negatīvu ietekmi atstās uz apdraudētajām dzīvnieku sugām, piekrastes pilsētām straujas jūras līmeņa celšanās dēļ un valstīm, kurās cieš no bada un karstuma viļņiem. Vides aktīvisti arī bažījas, ka Trampa lēmums varētu mudināt citus lielos piesārņotājus, piemēram, Ķīnu un Indiju sekot ASV piemēram un Parīzes vienošanos pamest.
Izstāšanās process aizņems trīs līdz četrus gadus. Tomēr visas vides aktīvistu cerības vēl nav sagrautas. Tramps pavēstījis, ka mēģinās panākt jaunu globālu vienošanos par klimata izmaiņām, kas atšķirībā no Parīzes līguma, viņaprāt, būtu taisnīga pret ASV. Cik ātri jaunais piedāvājums varētu tikt izstrādāts un ko par to teiks teju 200 pasaules valstis, kas jau parakstījušas Parīzes vienošanos, rādīs laiks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
