Aizvadīts pirmais Eiropas latviešu kongress! Rosina lielāku atbalstu latviešu skolām
Kā sekmēt latviešu valodas apguvi ārpus mūsu valsts robežām un veicināt sadarbību ar Latviju, – uz šiem jautājumiem trīs dienas atbildes meklēja Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo citās Eiropas valstīs.
Pirmais Eiropas Latviešu kongress norisinājās trīs dienas. Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Kristaps Grasis norāda, – līdzīgi kā trimdai, kas devās bēgļu gaitās pēc Otrā Pasaules kara, arī jaunās trimdas nākamajām paaudzēm draud tas, ka saikne ar Latviju mazināsies un visbeidzot aizmirsīsies pavisam. Tāpēc nepieciešams sekmēt diasporas bērnu izglītību latviešu valodā.
Es zinu, ko nozīmē, ka paaudzes zūd, jo valoda iet zudumā, un mēs kļūstam līdz ar to mazāk. Mums ir Eiropā 76 reģistrētas skoliņas, mēs runājam par apmēram 2000 bērniem un jauniešiem, kas mācās. Es vēršu uzmanību, ka tie ir apmēram 5%, kurus mēs esam sasnieguši. Tas nozīmē, ka tur ir milzīgs skaits, ko mēs neesam vēl sasnieguši.
Atbalsta palielināšana latviešu nedēļas nogales skolām ir tas, ko lietas labā var darīt Latvijas valsts, kongresa uzrunā norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Raimonds Vējonis
Valsts prezidents
Es domāju, ka mēs varēsim atrast jaunas iniciatīvas, kā sniegt atbalstu latviešu valodas nostiprināšanas atbalstam un latviešu skoliņu attīstībai ārpus Latvijas robežām. Izglītība ir latviskās identitātes pamats.
Tāpat Eiropas latvieši kongresā meklēja atbildes arī uz jautājumiem, kā diaspora varētu sadarboties ar Latviju arī citās jomās. Ārpus Latvijas dzīvo dažādāko jomu profesionāļi, kuri vienlaikus ir Latvijas valstspiederīgie. Viņi ir resurss, kas pašlaik vēl netiek izmantots.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristaps Grasis
Eiropas Latviešu apvienības vadītājs
Top projekti, lai apzinātu diasporas uzņēmējus, lai apzinātu diasporas profesionāļus.
Zviedrijas latviete un vides speciāliste Katrīna Johansone stāsta, ka kongress bijusi iespēja, lai meklētu sadarbības iespējas ar Latvijas uzņēmumiem vides aizsardzības jomā.
Katrīna Johansone
Zviedrijas latviete un vides speciāliste
Mēs satikāmies ar visāda veida uzņēmumu priekšsēdētājiem, kuri teica, – jā, šito mēs gribētu izvest cauri, kā dara Zviedrijā, kā dara citās valstīs? Apmainījāmies jau ar pieredzi un kontaktiem, un tas ir pirmais solis.
Eiropas Latviešu apvienības aplēses liecina, ka citās Eiropas valstīs varētu dzīvot ap 250 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo. Šodienas kongresā piedalījās aptuveni 200 cilvēki, kuri deviņās darba grupās izstrādāja Eiropas latviešu rīcības turpmākos rīcības virzienus jeb ceļakarti Latvijas simtgadei.
