Uz Kurzemes pusi steidz interesenti no malu malām! Pāvilostā jūra izskalo iespaidīgu daudzumu dzintara

Viesus no galvaspilsētas vējš sagaida ar īstu bardzību. Vietējiem šādi laikapstākļi ir signāls, ka jādodas uz pludmali. Barsukovu ģimenes galva Aldis ir dzintara zvejnieks. Tāpēc acs viņam uztrenēta, lai sajustu dzintaru tuvojamies. Tā bija arī trešdien, kad dzintars kaudzēm smelts ārā no jūras.

Redzot, cik dzintara daudz, vecāki talkā sauca arī dēlu.

Tēvs nosaka, ka puikam ar guvumu vairāk paveicies. Ne daudzuma, bet lieluma ziņā. Šī dēlam bija pirmā pieredze ķērāja lomā, jo līdz šim miegs ņēmis virsroku. Tagad gan dēls smej – esot āķis lūpā. Kaut arī dzintaru smelt nemaz nav viegli.

Taču šajos jūras gružos atrast dzintaru – ir īsta laimes spēle. Aldis atzīst – tik iespaidīgs loms ir retums.

Turklāt, kur jūra šīs melnās zāles izskalos, nav prognozējams. Šoreiz bija pie paša mola. Citreiz var būt 10 kilometrus tālāk. Tāpēc grūti novaktē.

Par jūras dāsnumu pāvilostnieki steidza paziņot sociālajos tīklos, pievienojot fotogrāfijas ar dabas mātes izskalotajiem dārgumiem. Tāpēc jau tajā pašā dienā pludmale bija pilna ar interesentiem. Arī mēs sastapām divas kundzes, kas ceļu bija mērojušas pat no Rīgas.

Dzintara tīkotājus pat nebaida sliktie laikapstākļi, kas Pāvilostā nelutina – pusstunda un tu esi kā no dušas iznācis. Bet, ko darīt, ja gribas, dzintaru.

Pat naktī te dzintara meklētāju ka biezs, lai gan ārā melns kā peklē.

Šiem dzintariem pielietojumu jau redz Alda sieva Aija. Viņa izgatavo dzintara rotas. Par ko vietējais informācijas centrs priecīgs, jo tūristiem no šīs vietas ir kāds līdzņemams suvenīrs.

Tā pirms četriem gadiem sākās Aijas aizraušanās ar dzintara apstrādi. Parasti dzintars nāk rudens vētrās, bet šis tika izskalots vasarā – saulgriežu dienā. Tāpēc šo dzintara gabaliņu kulona veidā Aija glabā piemiņai.