Latvija vēža ārstēšanā no Eiropas atpaliek par vairāk nekā 10 gadiem

Kad kā zibens no skaidrām debesīm parādās diagnoze par vēzi, pacientu visupirms vēršas pēc palīdzības pie valsts. Taču tā ne vienmēr spēj palīdzēt. Problēma ir tajā, ka kompensējamo zāļu sarakstā iztrūkst jaunāko paaudžu medikamenti. Jaunākās zāles šajā sarakstā ir no 2001. gada.

Gadsimta sākumā reģistrētie medikamenti jau novecojuši, bet kompensējamo zāļu saraksts ir nepietiekams, uzsver onkologi. Vēža ārstēšanas metodēm pilnveidojoties, farmaceitiskie preparāti kļuvuši saudzējošāki un daudz iedarbīgāki – ķīmijterapija bojā visu organismu, bet mērķterapija iedarbojas konkrēti uz vēža šūnām. Taču Latvijā modernas zāles nav pieejamas. Cena ir ārkārtīgi augsta. Ja vajadzīgās zāles nav kompensējamo zāļu sarakstā, pacients var cerētu uz 14 tūkstošu eiro līdzmaksājumu.

"Diemžēl ir zāles ar šiem 14 000 eiro ir desmitā daļa no nepieciešamās summas. Tad pacientam ir jāmeklē, kur meklēt pārējo. Varianti ir "Ziedot.lv", ir cilvēki, kas pārdod īpašumus, ir cilvēki, kas pārreģistrē savu biznesu Igaunijā, jo tur viņi tad var šīs zāles saņemt pilnībā valsts kompensētas," stāsta Latvijas Onkologu asociācijas valdes locekle Alinta Hegmane.

Līdzīga glābiņa vieta pacientiem ir arī Lietuva. Abās kaimiņvalstīs zāles, ko Latvijā jāpērk pa savu naudu, tur sedz valsts. Nav datu, cik daudz ir tādu pacientu, jo vēlāk viņi pazūd no Latvijas ārstu redzesloka, taču mediķiem ir zināmi vismaz vairāki tādi gadījumi.

Šī tendence novērota arī labdarības fondā "Ziedot.lv". Pēdējo gadu laikā ziedojumu lūdzēju skaitlis ir trīskāršojies. Katru nedēļu fonds saņem lūgumu no kāda vēža slimnieka par valsts nekompensēto medikamentu apmaksu, ko izrakstījis ārstu konsīlijs. Izmaksas šīm zālēm mērāmas desmitos, pat simtos tūkstošu eiro. Šogad vien palīdzību lūguši 46 onkoloģijas pacienti kopumā 1,3 miljonu eiro apmērā.

"Tas nav normāli. Vai nu vajadzētu vienoties, ka nedodam veltas cerības, jo ģimenes bieži vien kaut ko ieķīlā, ņem ātros kredītus. Piemēram, māte ar četriem bērniem. Ko viņai darīt, ja viņa zina, ka varētu ilgāk dzīvot un audzināt bērnus, bet no otras puses šī milzīgā summa," saka labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Pat ar vēzi sirgstošiem bērniem ne visi medikamenti tiek apmaksāti. Jaunākie dati liecina, ka onkoloģiska saslimšana ik gadu tiek diagnosticēta vidēji 40 bērniem. Vairumam ārstēšanos sedz valsts, taču tiem, kuriem tas nav iespējams, atkal nāk palīgā ziedotāji.

"Un, protams, ir arī medikamenti. Tas gan ir reti. Pagājušajā gadā mēs iztērējām vairāk nekā 22 000 eiro par šiem jaunās paaudzes medikamentiem, lai nodrošinātu bērniem tādu ārstēšanu, kādu ārsts uzskata par nepieciešamu," atklāj Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Veselības ministrijā nenoliedz – šai jomā Latvija stipri atpaliek. Vismazāk inovatīvo medikamentu ir tieši onkoloģijā. Arī starptautisku pētījumu dati liek kaunpilni secināt, ka Latvijā vēža slimniekiem izredzes izdzīvot ir zemākas nekā vairākumā Eiropas valstu. Iemesls – modernu medikamentu trūkums.

"Mēs pašreiz ejam uz to, ko nākamajā gadā ar 1.janvāri, mēs varēsim iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā papildu jaunos medikamentus un kaut cik tuvoties Lietuvas un Igaunijas līmenim. Tad arī uzlabot pacientiem terapiju," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

"Viņi saka, ka šīs zāles ir ar pierādītu efektivitāti, bet viss atduras pret finansējumu. Vai būs citādi, mēs varam cerēt," norāda Latvijas Onkologu asociācijas pārstāve.

Onkologi ministriju jau informējuši, kuras zāles kompensējamo sarakstā jāiekļauj visupirms. Taču tikai  janvārī būs zināms, vai mediķu ieteikumi tiks ņemti vērā.