No 1. janvāra iedarbinās e‑veselības sistēmu – vairs nebūs papīra recepšu un papīra nosūtījumu pie ārsta

Ritentiņš e-veselības sistēmā ir visbiežāk redzamā ikona. Tas liecina, – notiek ielāde, gaidiet. Ilona Timčenko savā ģimenes ārstes praksē e-veselības sistēmu izmanto jau gadu. Viens no lielākajiem laika kavēkļiem ir fakts, ka likums sistēmā aizliedz strādāt medicīnas māsām – viņas nedrīkst izrakstīt receptes, tas jādara ārstiem pašiem.

"Ja pacients atnāk, man ar viņu jāparunā, jāievada visus datus, jāizraksta viņam recepte, vēl papildus no citas programmatūras jāizraksta nosūtījums, tas kādas 35 minūtes paņem. Tagad māsas ir pilnībā izslēgtas no procesa, visu ir jādara ārstam, un tas, protams, aizņem ilgāku laiku," stāsta ģimenes ārste.

Timčenko pārliecība ir, ka e-veselība Latvijā bija jāievieš jau sen, jo vismaz teorijā tā sola paātrināt informācijas apriti, samazināt darbu ar papīru kaudzēm, taču realitātē sistēma šobrīd ne tuvu nav šo uzdevumu augstumos. Patlaban ģimenes ārsts sistēmā var tikai izrakstīt receptes un darba nespējas lapas, citas svarīgas sadaļas nav pieejamas.

Iepriekš vienas receptes izrakstīšana e-veselībā aizņēmusi laiku līdz septiņām minūtēm. Šodien to sistēmā izdodas izdarīt apmēram minūtes laikā. Taču nekad nevar zināt, kad sistēma atkal "uzkārsies".

Datorspeciālists Ilmārs Poikāns pirms kāda laika kopā ar ģimenes ārstiem izmēģināja e-veselības portāla darbību. Viņa kā IT speciālista secinājums: programma ir nestabila, neefektīva un pārāk lēna, lai ar to ikdienā strādātu; un laiku ietaupītu, nevis veltīgi iztērētu.

"Gadā izraksta 7, 5 miljonu receptes, 7,5 speciālās receptes, tas nozīmē, ka katra ietaupītā sekunde uz receptes izrakstīšanu, pārvēršanas 1600 cilvēkstundās. Tas nozīmē, ka ātrdarbības aspekts ir ļoti svarīgs, mēs neesam tik bagāti, lai varētu šķiest tos resursus, kas mums ir, veltīgā gaidīšanā," stāsta Poikāns.

Veselības ministrija pēdējā desmitgadē e-veselības izstrādē iztērējusi jau vairāk nekā 14 miljonus eiro – gan Latvijas nodokļu maksātāju, gan Eiropas fondu naudas. Poikāna novērojami liecina, ka mediķiem šobrīd tiekot uzspiesta e-veselības izmantošana, lai gan programmatūrai vajadzīgi pamatīgi uzlabojumi.

"Ja tas projekts netiku palaists ar nākamā gada pirmo janvāri, tad Latvijai būtu jāatmaksā ļoti daudz miljonus par  neveiksmīgu projektu. tādēļ nevienu neinteresē, ka tas rada  citiem problēmas, galvenais, lai tas nerada problēmas veselības ministrijai un nacionālajam veselības dienestam,"  norāda IT speciālists.

Veselības ministre Anda Čakša uzsver, ka, uzklausot ārstus, rezidentus un augstskolu pārstāvjus, e-veselības sistēmas ieviešanas trešajai kārtai tiks veikti sistēmas uzlabojumi, kā arī atļauta māsu piekļuve e-veselībai. Čakša uzskata, ka pacienti no e-veselības būs tikai ieguvēji un noraida spekulācijas, ka slimu un nespējīgu cilvēku vietā recepšu zāles nevarēšot izņemt citi cilvēki.

"Te ir svarīgi, ka cilvēks ir e-veselībā pats iezīmējis to, kas viņa vietā var izņemt medikamentu. Būtībā uz aptieku dodas vai nu radinieks, vai tas cilvēks, ko viņš ir iezīmējis ar savu jau identitātes karti, viņam gan būs jāspēj nosaukt kāda cilvēka recepti viņš izņem. Bet to varēs izdarīt, to jau tagad var izdarīt," saka Čakša.

Tāpat arī ministre noraida bažas, ka cilvēkam uz aptieku būšot jāiet divreiz – lai recepti pieteiktu, un nākamajā dienā – lai zāles izņemtu. Līdz ko e-veselībā ārsts recepti izrakstīs, tā automātiski būs redzama arī aptieku sistēmā.