2020. gadā sola ieviest pudeļu un skārdeņu savākšanas automātus
Pateicoties vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstītai iniciatīvai, atsākušās diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu pudelēm un skārdenēm. Taras jaunajai savākšanas sistēmai atbalstu ceturtdien, 28. decembrī, izteica vides aizsardzības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš uzskata, ka tai jāsāk darboties 2020. gadā. Tiesa gan, visi līdzšinējie centieni ieviest pudeļu un skārdeņu savākšanas automātus ir piedzīvojuši neveiksmi.
Ieviešot depozīta sistēmu, patērētājiem būtu papildus jāsamaksā 10 centu par katru iegādāto plastmasas un stikla pudeli vai skārdeni. Nauda tiktu atgūta, taru nododot savākšanas automātā. Par nepieciešamību to ieviest ticis runāts gadiem ilgi, taču bez panākumiem.
Kad vēl 2008. gadā ar Igaunijas pieredzi Tallinā iepazinās toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis, viņš solīja arī Latvijā sistēmu ieviest 2010. gadā.
Tas ir pietiekami vēlu, bet mēs cerējām, ka paši ražotāji un tirgotāji spēs vienoties. Diemžēl tas nav noticis. Līdz ar to nekas cits neatliek, kā valstij jāiejaucas šajā bezgalīgajā diskusijā.
Tagad iniciatīvu pārņēmis Vējoņa pēctecis amatā Kaspars Gerhards.
Manā vērtējumā, būtu jāiet tieši uz šādu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
Viņš min vairākus ieguvumus. Depozīta sistēma veicina atkritumu šķirošanu. Tiek nodoti atpakaļ līdz 90% taras. Mazāk atkritumu nonāk poligonos un vidē. Lai sistēmu ieviestu, ir jāmaina likumi. Un ministrs sagaida, ka Saeima šoreiz būs atsaucīga.
Ņemot vērā to, kā mums izdevās izlabot daudzas kļūdas, kas bija Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ko mēs izdarījām kopā ar Tautsaimniecības komisiju šī gada rudenī, kas notika ļoti ātri un ļoti operatīvi, es domāju, ka arī šis piedāvājums sasniegs pietiekamu atbalstu vismaz Tautsaimniecības komisijā un, es domāju, Saeimā kopumā. Jo sevišķi, ņemot vērā to, ka sabiedrības atbalsts šim jautājumam ir ļoti liels.
Ministrijā lēš, ka pudeļu un skārdeņu savākšanas automātu ieviešana izmaksātu ap 30 miljoniem eiro, ko segtu privātie uzņēmēji. Taču viņi ir pret. Kā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, atkritumu vākšanas esošajā sistēmā jau ieguldīti 80 miljoni eiro, un 2014. gadā tika nolemts atteikties no ieceres par depozīta sistēmu.
Mūsuprāt, šķiet neloģiski tikai pēc trīs gadiem atgriezties pie atkārtotas diskusijas par to, ka dzērienu iepakojumus pārstrādei būs iespēja nodot atsevišķi. Latvija ir maza valsts, kurai finanšu resursi jātērē ar apdomu, attīstot efektīvāko atkritumu savākšanas un pārstrādāšanas sistēmu, lai tādējādi pieejamie līdzekļi netiktu šķiesti iegribu dēļ.
Ražotāji tāpat pauž bažas, vai patērētāji būs gatavi maksāt vairāk par dzērieniem. Alus darītāju asociācija atsaucas uz Lietuvas pieredzi, kur viena iepakojuma cena kļuvusi dārgāka vismaz par 15 centiem, no kuriem atgūstami 10 centi.
No Baltijas valstīm depozīta sistēmu pirmā ieviesa Igaunija. Tas notika 2005. gadā un izmaksāja 15,3 miljonus eiro. Lietuva pudeļu un skārdeņu savākšanas automātus ieviesa 2016. gada sākumā, sistēmā ieguldot 30 miljonus. Depozīta maksa abās valstīs ir 10 centu par vienu pudeli vai skārdeni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
