Vēlies just garšu orgasmu? Baudi šampanieti ar čipsiem, iesaka šampanieša vēstnieks Mārtiņš Pīlēns

Tas uzmundrina, izklaidē un apbalvo, Mārtiņam Pīlēnam tā ir kaislība, dzīve un misija. Ne par velti viņš ir šampanieša goda kavaliera ordeņa īpašnieks. Viņš arī ir  Šampaņas vēstnieks Latvijā, un tas kā viņš runā par šampanieti ir tik garšīgi, iedvesmojoši un aizraujoši.

"Šampanietis ir tāds kaislības dzēriens. Daudz pozitīvu un skaistu mirkļu asociējas ar šampanieti. Jau pats pudeles atvēršanas brīdis ir tāds sajūsmas mirklis," atklāj Mārtiņš, demonstrējot, kā pareizi atverama pudele.

"Šampanieti atverot, vienmēr ir jāsmaida, ja mēs izskatāmies drūmi atvēršanas brīdī, neveidojas šampanieša karma. "Laikojam" ne tikai Facebook ierakstus, bet arī šampanieša korķi," uzsver Mārtiņš, norādot, ka tas notiek, ar īkšķi pieturot pudeles korķi.

Tas ir vienīgais garants, ka korķis neaizlidos un nesabojās kādu lampu, gleznu vai neuzsitīs kādam zilu aci. Tātad ar vienas rokas īkšķi pietur korķi, aptverot ar plaukstu pudeles kakliņu. Tikmēr ar otru roku pudeli viegli iegriežot, korķis bīdās ārā un pudele ir vaļā. Visu šampanieša spiedienu, kas ir pudelē, izmanto pret korķi.

Svarīgi ir arī tas, kā ielej dzērienu pudelē. Var, protams, liet kā alu, izvairoties no putām. Taču pareizi ir ļaut putot dzērienam, jo putas rada sajūsmu un bez prieka šampanietis nav šampanietis. Arī glāžu saskandināšanai šampanieša baudīšanā ir īpaša loma.

"Šampanieti bez saskandināšanas baudīt nedrīkst, jo tas vairo prieku," smaidot teic šampanieša zinātājs.

Šampanieša statuss mainās kopš 1988. gada, kad sāka rasties daudz mazu šampanieša darītāju, un katrs cenšas pārsteigt ar savu stāstu. Šampanietis, ar kuru cienā Mārtiņš, par tādu tapis trīs gadus, 24 stundu režīmā pagrabā klausoties Vāgnera mūziku.

"Vāgnera mūzika pati par sevi nepadara šampanieti labāku. To paveic mūzikas radītā vibrācija. Vāgnera mūzika izvēlēta ar nodomu. Tā nav vienkārša mūzika, kurā ir pantiņš, pantiņš, piedziedājums, pie kuras ātri vien dzēriens var pierast un nereaģēt. Vāgnera mūzikas kāpumi un kritumi, tās neprognozējamība trīs gadu garumā spēj izklaidēt šampanieti. Tāpēc dzēriens ir daudz bagātīgāks."

Tēlainie stāsti par šampanieti gluži kā dzēriena burbuļi nebeidzas. Starp citu, tas esot mīts, ka šampanietis ir dārgs. Jā, tas nav lēts, bet šobrīd dzēriens piedzīvo renesansi un kļūst arvien demokrātiskāks. Arī tā baudīšanā pieļaujams atkāpes, piemēram, ideāla ir dzēriena saderība ar sāļiem kartupeļu čipsiem vai frī.

"Austeres, kaviāru atstājam bagātniekiem un baudām šampanieti ar kartupeļiem frī vai čipsiem."  Mārtiņš šo garšu salikumu atļaujas salīdzināt ar mazu orgasmu, uzsverot sāļā saderību ar šampanieti.

"Šampanieša maģiskā sadaļa ir burbuļi, kas nepaliek tikai glāzē, tie veido burbuļus uz mēles. Iedzerot malku šampanieša, uz mēles mēs jūtam tādus gaisa caurumiņus, kas rada nelielu vibrāciju un pēcgaršu – tā ir tā dzirksts.

Tai mirklī, kad tā satiekas ar sālīto čipsi, kad gaisa gabaliņš satiekas ar sāļo, tas ir tāds mazs, mazs, pieklājīgi izsakoties, garšas sapārošanas orgasms."

Šādu garšu kombināciju atklājusi jau Merilina Monro. Tam, ka smalkais satiekas ar ierasto, tikai daļēji piekrīt restorāna "Ferma" šefpavārs Māris Astičs.

"Pats svarīgākais ir stāsts. Ja man pasaka, vienkārši – ēd čipsus un uzdzer šampanieti, es saku, nē… Tās ir pilnīgas muļķības. Ja man izstāsta tik garšīgi, es, protams, tam noticu."  Šefpavārs iesaka baudīt, īpaši jau dārgu šampanieti kopā ar pirkstiņuzkodām. Ideāli tas sader ar brieža gaļas tartaru, svilinātu tunci.

Pirkstiņuzkodām jābūt svarā līdz 35 gramu smagām, viens, divi kodieni. Ar tām nedrīkst nosmērēt pirkstus. Tām jābūt ar spēcīgām garšām un viegli baudāmām. Ēdienā ar šampanieti jāizvairās no ļoti asām garšām – ķiploka, čili.

Bet, ja šampanietis vai kāds cits dzirkstošs dzēriens paliek pāri, no tā var gatavot mērces un desertus. Ideāls ir sorberts ar laima sulu un piparmētru.

Tomēr kā šefpavārs, tā šampanieša vēstnieks vēlreiz uzsver, ka labs dzēriens ir jābauda, protams, ar mēru.