"Vienaldzība – vislielākais noziegums!" 2017. gada traģiskākie notikumi

Diemžēl vecāku nolaidības, sabiedrības vienaldzības un institūciju nespējas novērtēt riskus ģimenēs – maksājušas pārāk augstu cenu – vairāku mazu bērnu dzīvības.

Gads iesākās ar prātam neaptveramu traģēdiju Dobelē. Tur nedēļu  četri mazi bērni bija ieslēgti dzīvoklī ar mirušiem vecākiem. Diemžēl, jaunākā atvase – deviņus mēnešus vecs zīdainis – nomira bada nāvē. Jau toreiz policiju pārsteidza līdzcilvēku vienaldzīgā attieksme. Neskatoties uz to, ka ģimene dzīvoja daudzdzīvokļu mājā ar daudz kaimiņiem neviens nedz pamanīja neko aizdomīgu, nedz dzirdēja mazu bērnu ilgās un skaļās raudas.

Tā paša mēneša beigās traģisks liktenis piemeklēja vēl kādu bērniņu Rīgā, Juglā. Septiņus mēnešus vecs puisītis tika atrasts miris pēc tam, kad viņam 12 stundu laikā vecāki nebija pievērsuši uzmanību. Kad beidzot māte attapusies, ka bērns ir ļoti kluss un piegājusi pie viņa, konstatējusi, ka mazulis ir bez dzīvības pazīmēm. Toreiz sabiedrību šokēja fakts, ka neskatoties uz to, ka mātei jau bija atņemtas vecāku aprūpes tiesības pār diviem pārējiem bērniem, sociālo dienestu redzes lokā viņa nebija.

Vasarā visas Latvijas uzmanība bija pievērsta Liepājā pazudušā piecus gadus vecā Ivana Berladina meklēšanai. Tūkstošiem cilvēku vienojās vienā mērķī atrast pazudušo puisēnu, diemžēl pēc desmit dienu ilgas meklēšanas bērns tika atrasts aptuveni 20 kilometrus no savas dzīves vietas miris, meža masīvā Dubeņu ciemā.

Traģēdija nebūtu notikusi, ja vecāki būtu bērnu pieskatījuši un arī līdzcilvēki nebūtu ignorējuši to, ka bērns klaiņo bez pieaugušo uzraudzības. Mazā Ivana nāve bija pārāk augsta cena – lai sabiedrība nevis novērstos, bet gan reaģētu uz aizdomīgām situācijām – tā pēc traģēdijas atzina brīvprātīgie, kuri diennaktīm meklēja mazo bērnu.

Mazā Ivana nāve sabiedrībai tomēr deva mācību. To pierādīja arī gadījums augusta beigās Talsos, kad trijos naktī kāds autovadītājs uz ielas bija pamanījis histērijā raudam, vienās autiņbiksītēs ģērbtu divus gadus vecu puisīti.

Toreiz policija apliecināja, ka garāmbraucošais vīrietis novērsa traģēdiju, kas varēja notikt, ja bērns būtu aizgājis līdz blakus esošajam ezeram. Tajā pašā mēnesī – Rīgas mediķi izglāba divus gadus vecu puisīti, kurš vecāku nepieskatīts iedzēra ļoti spēcīgu narkotiku – metadonu. Abi vecāki, kas jau iepriekš bija policijas redzes lokā par narkotiku lietošanu un zādzībām, šobrīd atrodas pirmstiesas apcietinājumā, bet bērniņa veselībai viss ir kārtībā un viņš jau nodots audžu ģimenes aprūpē.

Ja sabiedrība pēc traģēdijām gūst mācības un šobrīd jau ziņo pat par gadījumiem, kad kaimiņos bērni vienkārši niķojas, tad liels darbs vēl ir nepieciešams visā sistēmā, sākot ar pašvaldību, bāriņtiesu darbinieku atbildību un beidzot ar informācijas apriti starp dienestiem par problēmām ģimenēs. Bet vai tas ir iespējam situācijā, kad Latvijas sociālajos dienestos, kas bieži vien ir vienīgais "glābējzvans" daudziem iedzīvotājiem, katastrofāli trūkst darbinieku, atzīst bērnu tiesību aizstāvji. Šādos apstākļos, gluži loģiski, tā sauktais preventīvais darbs, lai palīdzētu ģimenēm un bērniem, pirms notiek traģēdijas, kas laiku pa laikam satricina sabiedrību, esot vienkārši sapnis.