Ziema sajukusi prātā! Vai janvāra sīpoli un gailenes liecina par tuvojošos bada gadu?
Lai gan ir janvāris, pagaidām lielais sals un aukstums Latvijai gājis secen. Daļa iedzīvotāju par to priecājas un gaida pavasari. Aukstuma mīļi dusmojas, jo vismaz reizi gadā sniegu grib sagaidīt. Tomēr kā jūtas augi?
Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pētniece apstiprina, ka siltā ziema dabu ir ietekmējusi. Botāniskajā dārzā redzami pavērušies pumpuri. Daļa augu izskatās kā uz ziedēšanu. Tomēr pētniece Inese Nāburga-Jermakova stāsta, ka tas neesot sliktākais, kas var būt.
Kritiskais moments esot nevis grādi virs nulles, bet gan zem. Visvairāk augus iespaidojot strauja termometra stabiņa krišanās, kas īpaši raksturīga bijusi pēdējos gados.
Mirklī, kad dažu dienu laikā termometra stabiņš strauji noslīd zem nulles, augs nespējot pielāgoties.
Dabas brīnumus novērojuši arī citi. Iedzīvotāji sociālajos tīklos demonstrē salasītas gailenes un izdīgušos sīpolus. Par spīti tam, bada gads neesot gaidāms.
Augiem ir pietiekami lielas rezerves. Tāpēc tas, ka šobrīd daļa augu sākuši dīgt, nenozīmē, ka pavasarī mēs neko nesagaidīsim.
Ierasts, ka lielie mīnusi un bargais sals Latvijas klimatam vairāk raksturīgs februārī. Tomēr fakts, ka šobrīd termometra stabiņš ir krietni virs nulles, īsti pareizi neesot.
Šobrīd ir liela novirze no normas. Tie ir vairāki grādi virs normas, nekā būtu jābūt mūsu reģionā. Pamatā visā Latvijā šobrīd būtu jāvalda salam.
Augu izdzīvot spēja esot ārkārtīgi liela. Kā arī Latvijas augi pie neprognozējamā klimata esot pieraduši. Rūpīga aprūpe nepieciešama tieši svešzemju augiem. Tiem mūsu vide spējot kaitēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
