Jaunā nodokļa ieviešanai VID tērēs 400 tūkstošus eiro
Mikrouzņēmumu nodoklis Latvijā jau reiz radīja pamatīgu jucekli un to plaši sāka izmantot nodokļu apiešanai. Baidoties pieļaut līdzīgas kļūdas, bet tomēr mēģinot radīt ko jaunu, Saeimas deputāte Aiva Vīksna izdomāja ieviest vienkāršotu 10% nodokli. Tas, viņasprāt, mudinātu no ēnu ekonomikas iznākt tiem, kas nodokļus nemaksā. Piemēram, frizieri, skaistumkopšanas speciālisti, privātskolotāji, treneri, dārznieki, santehniķi.
Bet gadā nepārsniedzamo robežu 25 tūkstošus eiro pēc VID iebildēm nācās samazināt līdz 12 tūkstošiem. Kas ir tikai tūkstotis eiro mēnesī. Dienestam bija bažas, ka uz šo nodokļa režīmu pārsēstos liela daļa mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kam likme ir 25%.
Jānis Krēvics skaidro, vai šī iecere beigās nebūs bezjēdzīga valsts iestāžu atbildīgo laika un naudas iztērēšana jaunievedumos, kas nepavisam nepalīdzēs apkarot ēnu ekonomiku.
Sākuma plāns bija nodokli ļaut maksāt tiem, kuri gadā apgroza ne vairāk kā 25 tūkstošus eiro. Bet Finanšu ministrijā speciāli šim nodoklim izveidota darba grupa pēc VID iesniegtajiem datiem secināja, ka pie šādas robežas uz daudz izdevīgāko 10% režīmu varētu pārlekt liela daļa jau esošo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tāpēc slieksni samazināja līdz 12 tūkstošiem.
Nu, zināmā mērā, kā pēc informācijas, kā informē Ieņēmuma dienests, būs tāda ka nodokļa… Es negribu teikt optimizācija, bet vienkārši izmantos, protams, 10%. Tā ir tā reālā situācija.
Finanšu ministrija skaidro, ka deputāti var nodarboties ar "jaunradi". Ierēdņu uzdevums – politiķus pieskatīt, lai netiek sadarītas muļķības.
Sākotnējā projektā nebija paredzētas normas, kādā veidā persona ieiet iekšā režīmā un kā iziet. Tas nozīmē, ka esošie mikrouzņēmumi varēja no esošā režīma pāriet uz šo jauno režīmu. Mēs paskatījāmies statistiku – apmēram 90 esošajiem mikrouzņēmumiem apgrozījums ir līdz divdesmit pieciem tūkstošiem. Tas nozīmē, ka noteikti liela daļa no šīm personām sniedz pakalpojumus vai pārdod preces tikai fiziskajām personām. Mēs no tā neredzējām arī tās ieejas barjeras. Kāpēc tas būtu kā ēnu ekonomikas instruments? Tikai viena nodokļu likme nenozīmē, ka personas tūlīt nāks no ēnu ekonomikas ārā.
Saeimas kuluaros šo jaunievedumu nodokļu sistēmā sauc par "Apvienotā saraksta" Saeimas deputātes Vīksnas priekšvēlēšanu kampaņas daļu.
Vai šajā režīmā vispār varēs iekļauties tie, kuriem tas it kā domāts, Finanšu ministrijas politiskā vadība par savas partijas biedres aktivitātēm Saeimā izturas rezervēti.
Finanšu ministrijai ir bažas no pagātnes. MUN tika izmantots, lai dažādi optimizētu. Tāpēc mums FM viedoklis ir sākam ar šo. Ja nodoklis dos efektu, ko no viņa gaida un viņš būs nepieciešams tālāk, vieglāk ir palielināt slieksni nekā labot kļūdas, ko likumdevējs jau būs akceptējis.
Ņemsim par piemēru friziera pakalpojumus, ko piesauc arī grozījumu autori Saeimā. Sieviešu matu tonēšana, griezums un veidošana Rīgas salonos maksā ap 80 eiro. Ēnu tirgū cena loģiski ir zemāka. Taču frizierim nepieciešama arī krāsa, kopšanas līdzekļi, šķēres, fēni un cita tehnika. Tad aptuveni rēķinot pagrīdes frizieris dāmas varētu apkalpot ap 200 klientes gadā, 17 mēnesī jeb nepilnas četras vienā nedēļā.
Ar vīriešu griezumiem 12 tūkstošu eiro gada limitu vidēji frizierim sanāktu ap diviem līdz trim klientiem vienā darba dienā.
Darba devēju pārstāvji saka, ka šī 12 tūkstošu eiro robeža ir par zemu.
Jūs definējāt kā bezjēdzīgu. Es gluži tā neteiktu. Tas – vai bezjēdzīgs vai nebezjēdzīgs rādīs izvērtējums un es domāju, ka šim nodokļa regulējumam pietiekami drīz pēc spēkā stāšanās. (Jūs zināt kādu frizieri, kurš strādā ar 1000 eiro apgrozījumu mēnesī?) Es neesmu iepazinies ar friziera atalgojumiem. Ja man būtu jāaprēķina mana friziera ieņēmumi gadā, tad viņš iekļautos, apkalpojot tikai mani, viņš iekļautos tajos 12 tūkstošos.
Likuma virzītāji mierina, ka jaunais režīms nav domāts cilvēkam, kurš ar friziera vai santehniķa darbu pelna visu algu. Mērķis esot tie, kuri pie pamatdarba nopelna vēl dažus simtus eiro un šobrīd nodokļos nemaksā neko.
Manuprāt, tas ir vismaz solis pareizā virzienā. Tas, ka viņš varētu būt lielāks – jā, es piekrītu. Bet tur tad FM ir jānāk pretī. Un arī jābūt atbalstošākai.
Mums bija stāsts, ka bērnudārza direktore savu kāpņu telpu tīra. Viņa nevar to legāli izdarīt. Amatu apvienošana, neadekvāti režīmi un tā tālāk. Vai – ja tev vajag auklīti noalgot. Šobrīd to nevar īsti legāli izdarīt. (..) (Bet tā pati auklīte – cik stundā un cik dienā maksā – jums taču noteikti tas ir zināms?) Tas arī iespējams neiekļaujas 12 tūkstošos. Jautājums – vai tev vajag komendanti, kas tev mājās visu dienu strādā. Vai tev vajag 2 reizes mēnesī, kas pieskata bērnus, kamēr tu aizej uz teātri.
Tā ideja un es arī saprotu ir, viņš, pieņemsim, kaut ko salabo jumtu, tas nav viņa pamatdarbs, tas ir kaut kāds papildu darbs, ko viņš dara. Tas nav uzskatāms kā liels risinājums pamatbiznesam vai pamatnodarbošanās veidam. To var uzskatīt par nodokļa režīmu, ja tu dari papildu darbu.
Opozīcija pārmet, ka aprēķinu par to, cik cilvēku režīmu patiešām izmantos un vai tas neradīs jaunas iespējas nodokļu optimizācijai, komisijā pietrūcis.
Jūnijā, Saeima lēma par vienu variantu, kur būs 25 tūkstoši eiro, kur būs 10% slieksnis un tad jūlijā, augustā koalīcija atnāca ar pavisam citu variantu. Kas ir gan mazāks slieksnis, gan pavisam jauns nodokļa režīms. Bet, kas ir vēl būtiskāk – ar pietiekami nopietnām izmaksām, lai šo nodokļu režīmu ieviestu. Aptuveni 400 tūkstoši eiro.
VID informācijas sistēmas jāpielāgo un jāsaslēdz ar bankām, kurās frizierim, santehniķim vai mājskolotājam būs jāizveido speciāls konts. Banka tajā pati ieturēs 10% nodokli. Līdz šim par dalību jaunajā režīmā interesi izrādījusi tikai viena banka "Industra". Finanšu ministrijā bijusi cerība, ka iesaistīsies arī lielās skandināvu bankas, bet tas nav noticis.
(Kad būs izvērtējums, ka jaunā sistēma strādā vai nestrādā? Un ko darīsim, ja būs pieteikušies daži desmiti? Vai 200-300?) Droši, ka to redzēsim nākamā gada laikā. Nu principā, kas būs, bet nākamais gads nebūs pilns, jo, likumprojektu pieņemot, tika nolemts, ka viņš varēs stāties spēkā tikai no aprīļa. Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam jāveic sistēmas pielāgojumi, arī bankai jāveic kaut kādi pielāgojumi. Nu mēs noteikti skatīsimies un sekosim līdzi. (Cik VID pielāgošana varētu izmaksāt?)
Bija starp 300 tūkstošiem un 400 tūkstošiem. Es nepateikšu. (Nebūs tā, ka pielāgošana būs dārgāka nekā ieguvums budžetā?) Es ļoti ceru, ka tā nebūs.
Tikai pēc režīma ieviešanas nākamā gada aprīlī būs redzams, vai šim visam ir bijusi kāda jēga. Saeimai par to trešajā lasījumā būs jābalso jau nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
