Pretēji solītajam, nodokļu reforma palielina birokrātiju un sanikno uzņēmējus
Līdz ar Jauno gadu Latvijā stājās spēkā reformētā nodokļu sistēma. Līdz šim vairāk izcelti ieguvumi – uzņēmējiem nebūs jāmaksā nodoklis par peļņas ieguldīšanu attīstībā, arī vairumam mazo algu saņēmēju naudas būs par dažiem desmitiem eiro vairāk.
Ar reformu kā lielu panākumu lepojas finanšu ministre un valdības vadītājs. Neapmierināti ar reformas iznākumu ir uzņēmēji. Galvenais solījums – samazināt darbaspēka izmaksas – nav izpildīts. Taču maksa par to – palielināti nodokļi – ir palikusi spēkā (akcīze, kapitāla pieauguma nodoklis, sociālais nodoklis). Neērtības sagaidāmas arī lielam skaitam algoto cilvēku. Ievērojami pieaugs to personu skaits, kam turpmāk būs Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jādeklarē ienākumi.
Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību.
Nodokļu reforma ir viens no pīlāriem, uz ko rudenī gaidāmajās vēlēšanās balstīsies premjera partijas ZZS kampaņa, arī pārējās koalīcijas partijas ar to lepojas. Politiķi to uzskata par varoņdarbu. Reformas uzdevumi ir diži. Tai jāievilina ēnstrādnieki un viņu darba devēji nodokļu maksātājos, jāstiprina uzņēmēji, lai 2020.gadā, kad beigsies Eiropas nauda, viņi spētu piepildīt valsts kasi. Pirmās ziņas par krietnajām iecerēm bija daudzsološas.
Gada sākumā Finanšu ministrija (FM) solīja teju vai nodokļu revolūciju. Kardinālās izmaiņas būtu dopings biznesam, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un iedragātu ēnu ekonomiku. Taču rezultātā ir sanācis kaut kas ļoti, ļoti remdens.
Sarunās starp FM, darba devējiem un arodbiedrībām bija panākta vienošanās, ka ar nodokli neapliks reinvestēto peļņu, algām līdz 3700 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokli samazinās līdz 20 procentiem, būs 300 eiro neapliekamais minimums līdz 1350 eiro atalgojumam. Bizness par šādu pretimnākšanu "maksātu" ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugumu no 15 uz 20 procentiem, dubultotu likmi par dividendēm no 10 uz 20 procentiem un lielāku minimālo algu darbiniekiem. Lai tāpēc neciestu budžets, paaugstinātu akcīzi degvielai par 8 līdz 12 procentiem.
Visas puses – valdība, finanšu ministrija, darba devēji – visi gāja ar vienu uzstādījumu. Mēs zinām, kādas mums ir problēmas ar ēnu ekonomiku, mums ir jāsaprot tas, ka mums tā ēnu ekonomika ir jāmazina.
Sākotnējais piedāvājums solīja mazināt spriedzi, kad darbiniekiem jāceļ algas. Bija cerība, ka būtiski mazināsies nodokļu nemaksātāju rindas, kas kropļo konkurenci.
Tas ir sapnis vai īstenība, tiešām neticami, ka to varētu ieviest dzīvē. Tik tālu līdz augustam bija viss skaisti, kad mēs no televīzijas ekrāniem uzzinājām, nebija ne sadarbības partneru cienīgas sarunas, bet no TV ekrāniem uzzinājām, ka viss – mēs esam pieņēmuši lēmumu, mēs tomēr ieviešam progresīvo nodokli… Mēs esam piemānīti! Tas, ko mēs kā darba devēji sajūtam ir tas algu bloks, kas ir pilnīgi nepieņemams, kā tas tika ieviests un kā tas tika sagrozīts.
Iebildumi bija pašvaldībām. Viena no pirmajām, kas protestēja pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu bija finanšu ministres partijas biedra Aivara Lemberga vadītā Ventspils dome. Šis nodoklis ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Vietvaras nebija gatavas samazināt savus izdevumus. Valdība piekāpās un pašvaldības no reformas nekādus zaudējumus necieš. Tām garantēti vismaz 19,6 procenti no budžeta ieņēmumiem nākamo trīs gadu laikā. Valsts budžets piemaksās, lai pašvaldības nejustu iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu par 3 procentpunktiem.
Manuprāt, tas ir pilnīgi dabiski, ka kādam, jebkuram, kam samazina līdzekļus, jebkurā jomā, tas ir protests uzreiz. Bet, šajā gadījumā, es vēlreiz saku, tā bija konstruktīva saruna, lai atrastu kompromisu.
Ne tikai pašvaldības nebija gatavas ienākumu samazinājumam. Valdība nevarēja atrast naudu veselības aprūpei. Līdz ar to pārkāpa darba devējiem solīto un par vienu procentu palielināja sociālos maksājumus. Arī ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valdībai nevedas. Ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, valdība sakaitināja uzņēmējus, taču eksperti uzskata, ka, lai arī sperts solis pareizā virzienā, tas nav būtisks. Lielākus nodokļus maksās pārāk maza sabiedrības daļa, bet mazo algu saņēmējiem joprojām nodokļi ir pārāk lieli.
Pat pēc šīs reformas ieviešanas nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem paliek salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Būtu vēlama mērķtiecīgāka nodokļu reforma, kas būtu lielākā mērā vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem.
Nodokļu reforma 2019.gada sākumā sola lielu klientu pieplūdumu Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centros. Dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz tūkstoš eiro paģērēs, ka lielam skaitam cilvēku obligāti būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas. Tas būs jādara, lai būtu skaidrība, kurš kuram ir parādā – valsts cilvēkam vai cilvēks valstij. Šobrīd ieņēmumu dienests vēl nevar pateikt, vai tie būs daži desmiti vai simti tūkstoši darba ņēmēju.
Tas loks ir paplašinājies. Līdz šim tās bija personas, kas veic saimniecisko darbību, vai kuri ir guvuši ārvalstīs gūtos ienākumus, vai neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz 4 tūkstošus, tad tagad ar grozījumiem likumā tas ir paredzēts, ka būs arī pienākums sniegt tām personām, dēļ diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanas var rasties pienākums veikt nodokļu maksājumus.
Tāds pienākums var rasties, piemēram, cilvēkiem, kas strādā divās darba vietās, kam gada laikā mainās alga, kas saņem prēmijas vai piemaksas, vai, kas maina darbu. Regulāra sarakste ar ieņēmumu dienestu garantēta saimnieciskās darbības veicējiem. Tagad arī tiem, kuri savās saimniecības apgroza mazāk par minimālo algu. No tās turpmāk būs jāveic sociālās iemaksas 5 procentu apmērā un jāiesniedz ziņojumi. Pagājušogad ziņojumi bija jāsniedz 16 tūkstošiem saimnieciskās darbības veicēju, 2019.gadā informācija par savu darbību būs jādeklarē vairāk nekā divas reizes lielākam skaitam saimniekotāju. "Tas pieaugums, aptuveni, salīdzinot ar šo gadu, ir 23 500 personām," papildina Kemzāne.
Eksperti ir pārliecināti, ka arī tas, kas palicis pāri no nodokļu reformas sākotnējām iecerēm, dos ekonomikai labumu. Mazo algu saņēmēji savus jauniegūtos eiro, visticamāk, iztērēs tepat Latvijā un valsts to atgūs ar patēriņa nodokļiem. Ar laiku reinvestētās peļņas neaplikšana spēcīgākas padarīs firmas. Taču otrreiz tik izdevīga iespēja Latvijas ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem var arī nepienākt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
