Jauni MK noteikumi radījuši jucekli medicīnas iekārtu pārbaudēs. Veselības ministrija savu vainu noliedz
Elpināšanas aparāti, jaundzimušo inkubatori vai sarežģītas iekārtas, ko izmanto sirds operācijās. Līdzīgi kā automašīnām arī šīm ierīcēm katru gadu ir jāveic tehniskā apskate. Vai tās strādā pareizi un nevar nodarīt kaitējumu pacientiem?
Kārtība, kā šīs pārbaudes notika, nebija pilnīga, tāpēc Veselības ministrija (VM) jau pirms vairākiem gadiem nolēma to uzlabot. Tapa jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, un īsi pirms gadumijas valdība tos pieņēma. Tomēr uzlabojumu vietā sanācis pretējais. Jau mēnesi medicīnas iekārtu pārbaudēs valda haoss. VM, kas ir autors jaunajiem noteikumiem, savu vainu noliedz. Firmām, kas līdz šim pārbaudes varēja veikt, akreditācija atņemta.
Slimnīcās, poliklīnikās un privātajās klīnikās ir tūkstošiem dažādu medicīnas iekārtu, kas ļauj ārstēt un glābt dzīvības. Skaidrs, ka tik svarīgai aparatūrai būtu jābūt vislabākajā tehniskajā kārtībā. Līdz šim to pārbaudes notika tā – Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs izdeva atļaujas privātfirmām, kas nodarbojas ar šo iekārtu testēšanu. Firmas strādāja līdzīgi kā auto ikgadējā tehniskā apskate CSDD. Ja iekārta darbojās labi – firma uz tās uzlīmēja uzlīmi. Ja atklāja defektus – slimnīcai vai poliklīnikai bija iekārta jāsalabo.
Tomēr bija firmas, kas krāpās, iekārtas nepārbaudīja, bet tehniskās apskates uzlīmes tirgoja pa naudu un pat sūtīja pa pastu. Slimnīcas bieži maksāja par pakalpojumiem, ko patiesībā nesaņēma.
Pirms 3 gadiem eksperimentā TV3 žurnālistiem izdevās autostāvvietā Rīgā nopirkt pārbaužu dokumentus, uzdodoties par neeksistējoša zobārstniecības kabineta īpašniekiem no Daugavpils. Negodīgajai firmai akreditāciju atņēma, un VM sāka rakstīt jaunus noteikumus, kas iekārtu pārbaudes padarītu stingrākas. Pagājušā gada 28. novembrī valdības sēdes atklātā daļa ilga tikai piecas minūtes. Un tajā bez jebkādām debatēm ministri pieņēma arī jaunos noteikumus.
Būtiskākais jaunums, ka medicīnas iekārtu pārbaudes tagad varēs veikt ne tikai firmas, kas to darīja līdz šim, bet arī iekārtu ražotāji. Piemēram, lielās korporācijas "Philips", "General Electric", "Siemens" un tamlīdzīgi. Veselības ministrija skaidroja – tas būs ieguvums, jo paplašinās pārbaužu veicēju loku, palielinās konkurenci un slimnīcas no tā tikai iegūs.
Vienīgais, kas jauns nācis klāt no 1. decembra, ir tas, ka iekārtas funkcionālās pārbaudes var veikt vēl divi papildus subjekti – ražotāji un ražotāju pilnvarotie pārstāvji. Viss!
Tomēr labā plāna vietā ir radies haoss. VM jaunās kārtības ieviešanai bija paredzējusi tikai 3 dienas. To laikā Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs jeb LATAK paguva tikai iekārtu pārbaudītājiem izsūtīt vēstules – ka firmām iepriekš biroja izsniegtā akreditācija no decembra vairs nav derīga un ir jākārto jauna. Tas pats jādara ražotājkompānijām, kas gribēs pieteikties uz savu iekārtu apkopi.
LATAK akreditētās institūcijas nedrīkst veikt pārbaudes, jo viņu tehniskā kompetence nav pārvērtēta. Tas izveidojies jauno noteikumu pieņemšanas dēļ, tāpēc, ka MK noteikumos 689. nav iestrādāts pārejas periods, kuru laikā institūcijas varētu pārstrādāt savas metodikas, mēs tās metodikas varētu izvērtēt, aiziet paskatīties praktisko demonstrāciju praksē, vai viņiem ir tehniskā kompetence to darīt.
Lai firmas saņemtu jaunās atļaujas, var paiet pat vairāki mēneši. Iespējams, jaunu stingrāku pārbaužu veikšanai jāapmāca darbinieki un jāiepērk jauna tehnika. Tikmēr slimnīcās un poliklīnikās iekārtām, kas pārbaudītas pagājušā gada janvārī, pienācis laiks veikt kārtējo apskati. Bet šobrīd nav neviena, kas to būtu tiesīgs darīt.
"Nekā personīga" uzrunāja vairākas lielākās Latvijas slimnīcas. Austrumu slimnīca apgalvoja, ka viņiem viss esot kārtībā, bet situāciju plašāk komentēt atteicās. Stradiņu slimnīcā vadība īsi pirms intervijas saslima un citu runātāju atrast nebija iespējams. Vidzemes slimnīca Valmierā apstiprināja, ka viņi ir dzirdējuši par atceltajām atļaujām, bet šobrīd neesot skaidrības, kā rīkoties tālāk.
"Par to tiek runāts sabiedriskajā telpā, un par to mūs informēja arī dažas no inspicēšanas institūcijām, ar kurām mums ir spēkā sadarbības līgumi, taču neviena no atbildīgajām iestādēm, kā, piemēram, Veselības ministrija vai Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, to skaidri neapstiprina.
Bērnu slimnīca nolēmusi, ka labāk ir pārkāpt jaunizdotos noteikumus un iekārtas turpināt pārbaudīt pa vecam.
Pat ja mēs riskējam burtiski neizpildīt jauno MK noteikumu kāda punkta prasības, tad mēs tomēr turpināsim veikt šīs pārbaudes, kā mēs to esam darījuši iepriekš gan akreditētajās laboratorijās, bet arī izskatot iespēju to veikt pie ražotāja, ja ražotājs šādu iespēju, pakalpojumu būs gatavs sniegt. Jo mums ir jādomā, kā mēs varam nodrošināt, ka šīs iekārtas ir drošas pacientiem. Un šis ir vienīgais veids, kā es to redzu – darīt tās lietas, kā bijušas iepriekš, kas šo drošību ir spējušas nodrošināt, un tā mēs varam turpināt līdz mēs atrodam kādu labāku risinājumu.
Veselības inspekcija, kas uzrauga slimnīcu darbu, skaidru recepti, kā rīkoties, arī nevar pateikt. Tas, kā pārbaudīt tehnisko aprīkojumu, esot katras pašas iestādes atbildība.
Es sapratu, ka tās firmas vairs nevar veikt savas pārbaudes. Savu darbību. Ikdienas darbu. Ja viņi to nevar veikt, tad sanāk, ka ārstniecības iestādēm ir jāmeklē citu iespēju, kā pārliecināties un pārbaudīt ierīces funkciju atbilstību. Vai nu ir jāmeklē ražotāju pārstāvis, kuri to var veikt, vai nu ir jāmeklē citi risinājumi. Bet par to atbild ārstniecības iestādes vadītājs, un viņš pieņem visus tos mērus, kādā veidā viņi to nodrošinās.
Lielākie zaudētāji būs firmas, kas līdz šim pārbaudīja slimnīcu un poliklīniku tehniku. Šis bizness viņiem beigsies. Viņuprāt, to tagad pārņems lielās iekārtu ražotājkompānijas. Jaunajos noteikumos tām tiek iedota iespēja nodarboties ne tikai ar iekārtu labošanu, bet arī drošības pārbaudēm. Un, viņuprāt, tas būtu līdzīgi kā automašīnu gadījumā tehniskās apskates veikšanu uzticēt nevis CSDD, bet tam pašam servisam, kas automašīnu labo. Firmas rakstījušas Veselības ministrijai un premjeram, bet neesot saklausītas.
Viennozīmīgi, šīs firmas, tajā skaitā arī mūsu, tiek izspiestas no tirgus. Pirmkārt, esam izspiesti ar to, ka jauna akreditācija nav mums piešķirta. Un visi četri spēlētāji, nu, galvenie spēlētāji, viņi ir izspiesti. Un, kad mēs uzrakstījām vēstuli uz ministriju, tajā skaitā arī ministru prezidentam, tad mums atbildēja tā pati persona, kura izstrādāja šo projektu, konkrēti, Strautiņa kungs, ka viss ir kārtībā. Ka SIA "Inlab" aktīvi piedalījās, ja, bet uz sešām vēstulēm nav atbildēts. Par kādu aktīvu piedalīšanos… Vai vismaz, ko viņi paņēma no mūsu priekšlikumiem.
Poļakovs uzskata, ka šādi tiek lobēti ražotāju. "Es uzskatu, ka jā – tā ir kādu interešu lobēšana. Un kādu cilvēku varbūt nesaprašana," papildina SIA "Inlab" vadītājs.
Decembrī – uzreiz pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā – notika vairākas sanāksmes. Veselības ministrija lielāko slimnīcu pārstāvjus centās pārliecināt, ka viss ir kārtībā. Savukārt Latvijas nacionālajam akreditācijas birojam pieprasīja nekavējoties atsaukt aizliegumu firmām bez jaunas akreditācijas turpināt pārbaudīt medicīnas iekārtas. Nekā personīga zināms, ka akreditācijas birojs savu viedokli nav mainījis. Viņu pārraugs – Ekonomikas ministrija – šādu VM ieteikumu pārkāpt likumu sauc par nekorektu.
Kā es saprotu, tehniskās uzraudzības institūcijas ziņoja ārstniecības iestādēm, ka viņas nevar it kā veikt vairs pārbaudes. Un sākās neliels tracis šajā ziņā. Tāda informācija mums ir. Jā! Mūsuprāt, tas tracis ir pilnīgi nepamatots.
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītājs Edijs Šaicāns nespēja komentēt, kāpēc viss tika pieņemts tik pēkšņi – 3 dienas līdz spēkā stāšanās brīdim. "Ne mēs šos noteikumus virzījām, ne mēs viņus esam izstrādājuši," turpina Šaicāns.
Emmm… ko es jums varu pateikt – kādi ir fakti. Ministrijas ieskatā uz akreditētajām institūcijām, kas veic ierīču tehniskās pārbaudes, nekas nav mainījies no 1. decembra. Un ministrijas ieskatā visas izdotās akreditācijas joprojām ir spēkā.
Šīs akreditācijas, kas tika izsniegtas pēc vecajiem noteikumiem, vairs nav pielīdzināmas pēc jaunajiem noteikumiem. Un, ja šīs institūcijas vēlas strādāt arī pēc jaunajiem noteikumiem, ir jāiziet visa šī procedūra, akreditēšanas institūcijai jāpārliecinās, kā šīs institūcijas spēj izpildīt jaunos noteikumus. Tā galvenā nianse, kas ir, ka šie jaunie noteikumi ir mainījuši pēc būtības šo tehnisko uzraudzību kā tādu. Pašu šo pārbaudi. Tāpēc arī šīs prasības ir mainījušās.
Gints Cīrulis, kurš pirms vairākiem gadiem bijis viens no tiem, kurš jaunos noteikumus sācis rakstīt, uzskata, ka nekompetences dēļ labā iecere sabojāta. Un bez pusgadu vai pat gadu ilga pārejas perioda nozarē valdīs haoss. Reti kura slimnīca pārzina visu savu tehnikas saimniecību. Tās uzskaite pēc jauno noteikumu normām prasīs mēnešus. Tāpat arī firmu pārakreditācija, jaunu iepirkumu konkursu sludināšana un to izvērtēšana.
Lai viņi tagad simtprocentīgi varētu noslēgt līgumus ar firmām, tā viņiem ir neiespējamā misija, jo viņi nezina, kas viņu saimniecībā ir. Un teikt, ka, atdodot firmām līgumus, viss tūdaļ nākošajā dienā būs kārtībā, paies vēl pusgads, kamēr viņi sapratīs, kas viņu saimniecībā ir un vai ir visas iekārtas notestētas, vai nav. Ja budžetu plāno oktobrī, novembrī, bet likums stājās spēkā decembrī, tad 2018.gada budžetā slimnīcas to noteikti nepaspēja ielikt, ja viņiem ir neparedzēto izdevumu sadaļa, tad viņi kaut ko noslēgs gada laikā. Bet, ja viņiem tāda nebūs, tad viņi gaidīs 2019.gada budžetu. Tā ir tā lieta, kas noteikti atpaliks. Likumā neparedzot pārejas periodu, neņemot vērā šos faktorus, tad nu ministrija ir ļoti pasteigusies.
Ja tā pāris vārdos, tad "strīdos rodas patiesība" nav šīs ministrijas moto. Vieglāk acīmredzot ir strādāt ar tiem, kas pamāj un piekrīt, un uzraksta to, kas ir, un tas droši lielā gadījumā varētu droši strādāt, ja vien tie, kas nepiekrīt, nebūtu ar augstāku kompetenci un neceltu trauksmi par tiem, kas dokumentu veido. Strīdīgos un negatavos noteikumus Veselības ministrija gatavoja vairākus gadus. Un, lai sajukumu labotu, visticamāk, tos varētu nākties labot.
Interesantākais, ka pēc diviem gadiem stājas spēkā jauna Eiropas regula. Un, lai tai piemērotos, Latvijai jau tuvākajā laikā atkal nāksies noteikumus mainīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
