Ždanoka nolēmusi aktīvi piedalīties šā gada Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu cīņā
Saeimas vēlēšanās parādījusies intriga. To sarūpējusi eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, kura nolēmusi aktīvi piedalīties priekšvēlēšanu cīņā. Ja Satversmes tiesa ļaus, viņa plāno arī kandidēt vēlēšanās.
Politikas komentētāji spriež, – "krievu skolu" jautājums Ždanokas "Krievu savienībai" ļauj cerēt, ka tā pārvarēs 5% robežu. Kā potenciālais Ždanokas sadarbības partneris tiek minēts eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Viņš tāpat kā Ždanoka neatzīst Latvijas okupāciju. Tāpat kritiski izsakās par Nila Ušakova vadīto "Saskaņu".
Piedalīties Saeimas vēlēšanu kampaņā Ždanoka nolēmusi pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska iniciētās skolu reformas, kas faktiski likvidē krievu valodu kā mācību valodu vidusskolās.
Pretestība šiem asimilācijas mēģinājumiem ir sākusies. Cilvēki negrib šādu reformu. Ir jāturpina šī cīņa un jādabū pārstāvniecībā Saeimā. Partija, par ko balsoja krievvalodīgie, atsakās no cīņas, paziņojot, ka nepretosies reformai.
Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka Ždanokas lēmums vēlēšanām piešķir intrigu. Pēdējos gadus "Krievu savienības" reitings bijis tik zems, ka to vairs neminēja aptaujās. Tagad to vajadzēs atkal tur likt.
Tam, ka Ždanoka ir konkurente "Saskaņai", gan nepiekrīt tās pārstāvji. Pēc politiķa Jāņa Urbanoviča domām, Ždanokai nav nekādu izredžu konkurencē ar daudz jaunāko un populārāko Nilu Ušakovu.
Arī krievu žurnālists Igors Vatoļins piekrīt, ka Ždanoka nav konkurente "Saskaņai", tieši otrādi: "Ušakovs apzināti norobežojas no saviem radikālākajiem vēlētājiem, kas ar nostalģiju atminas padomju gadus. Tas tiek darīts, lai mazinātu šķēršļus valdības izveidei, kur galvenais partneris būtu Zaļo un zemnieku savienība."
Šobrīd nav skaidrs, vai Ždanokai talkā nāks eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Viņš nolēmis veidot sabiedrisku organizāciju "Bez cenzūras", kas varētu sadarboties ar "Krievu savienību". Bijušajam žurnālistam ar Ždanoku ir daudz kopīga – abi neatzīst Latvijas okupācijas faktu.
Šeit ir nepieciešama ļoti nopietna juridiska analīze, lai nosauktu šo traģisko momentu par okupāciju. Ja mēs nosauksim šo procesu par okupāciju, tad skaidrs, ka bija arī okupanti. Tad kāds no politiķiem varētu piedāvāt rīkoties pret okupantiem. Un tad ir jautājums, – ko mēs darīsim? Vai mēs visus izsūtīsim ārā?
Latvija nebija okupēta. Latvija bija iekļauta Padomju Savienībā. Tādus notikumus starptautiskajās tiesībās var raksturot ar citiem vārdiem.
Jāpiebilst, ka būtiska loma vēlēšanu procesā būs Satversmes tiesai, kam vasarā jālemj, vai ļaut Ždanokai piedalīties Saeimas vēlēšanās. Likums liedz kandidēt tiem, kas Latvijas Komunistiskajā partijā darbojās pēc 1991. gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
