Rīgas mērs pēc prokuratūras apsūdzībām atzīst, ka nano skandālā "Rīgas satiksme" cietusi no krāpniekiem, taču uzņēmums joprojām nav pieteicies par cietušo
Ir pagājis mēnesis, kopš prokuratūra uzrādīja apsūdzības četrām personām par gandrīz 800 000 izkrāpšanu Rīgas pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme". Organizēta grupa viltojusi grāmatvedības dokumentus un preču pavadzīmes, lai izskatītos ticami, ka satiksmei piegādāti moderni tīrīšanas līdzekļi. Uzņēmums patiesībā tos nesaņēma, bet naudu sadalīja grupas dalībnieki.
Zaudēto naudu "Rīgas satiksme" var atgūt, piesakoties kriminālprocesā par cietušo. Tomēr ne uzņēmums un akcionārs Rīgas dome to nedara. "Nekā personīga" rīcībā ir informācija, ka kūtri zādzības savā saimniecībā atzīst arī policijas augstākā vadība.
Šī ir viena no retajām publiski pieejamām pulkvežleitnanta Vadima Junika fotogrāfijām. Tā ir viņa godināšana Rīgas pilī saistībā ar Viestura ordeņa saņemšanu. Septiņus gadus vēlāk Valsts policijas Patruļdienesta pārvaldes priekšnieks tiek aizturēts aizdomās par apkaunojošu rīcību – policijai domātas degvielas zādzību.
Dienestā pieredzējušā policista vadītās pārvaldes atbildībā atradās ceļu policija, patruļpolicija un personu konvojēšana. Juniks nokļuva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā aizdomās par koruptīvām darbībām personu konvojēšanā. Izmeklējot to novērošanā atklājās, ka Juniks policijai domāto degvielu iespējams izmanto personīgam labumam. Materiālus KNAB nodeva Iekšējās drošības birojam.
Juniks ir augstākā policijas amatpersona, par kuru ir šādas aizdomas. Bet ne vienīgā. Pirmo pērn 23.augustā aizturēja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas inspektoru Juri Auziņu. Degvielas uzpildes stacijas novērošanas kameras fiksējušas, kā policists apkalpo vairākas privātas automašīnas, tajā skaitā, ekskluzīvo auto Porsche. Par visām šīm mašīnām viņš samaksā, izmantojot Valsts policijas dienesta automašīnai piesaistīto degvielas karti. Auziņš, Juniks, un kāds Junika vadītās pārvaldes darbinieks atstādināts no pienākumu pildīšanas. Iekšējās drošības birojs izmeklē arī Salaspils iecirkņa priekšnieka rīcību.
(NP: Esat redzēts valsts policijai domāto degvielu lejam personīgajā automašīnā. Kā tad tā?) Nevaru sniegt tādu informāciju. Neesmu to darījis. Ja jums ir tāda informācija, tad, protams, Valsts policijai to sakiet. (NP: Tad tie "Statoil" ieraksti nepareizi rāda?) Neesmu redzējis tādus ierakstus. Tā kā nemāku jums neko par to teikt.
Kriminālizmeklēšana sākta ne tikai par Salaspils policijas iecirkņa vadības, bet arī par šī iecirkņa ierindas darbinieka degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.
(NP: Jūsu iecirknī nekas tāds nav?) Lējuši no kartēm? No valsts policijas kartēm? Es jums varu pateikt, ka tiešām tas nav bijis. Es nevaru to apgalvot… Ja ir cita informācija, tā ir jūsu informācija. Manā rīcībā tādas nav. (NP: Un kā jūs to uzraudzību un kontroli īstenojat?) Jebkurā gadījumā tiek skatīts spidometra rādījums, lai sakristu ar ceļazīmē un maršruta lapā norādīto.
Valsts kontroles revidenti atklājuši, ka lielākajā daļā policijas ceļazīmēs norādītais maršruts , nobrauktie kilometri un laiks būtiski atšķiras no GPS datiem.Šīs sistēmas bieži ir izslēgtas vai nedarbojas. Valsts kontrole policijai par nepietiekamu degvielas uzskaites kontroli norādījusi vairākās savās revīzijās.
Iekšējā drošības biroja sāktās izmeklēšanas var beigties ar sodu tad, ja zādzību atzīst policija un piesakās uz mantisko zaudējumu. Tas nozīmē, ka policijas vadībai jāpiekrīt savu kolēģu sodīšanai. "TV3" zināms, ka tas notiek novēloti un no sešiem Iekšējās drošības biroja pērn uzsāktajiem kriminālprocesiem, vienā gadījumā policija vispār nav vēlējusies sevi atzīt par cietušo. "Nezinu, man nav tādas informācijas," – tā, jautāts, kāpēc policija negrib būt par cietušo, norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
"Nekā personīga" zināms, ka policija nav atzinusi zādzības faktu kriminālprocesā par Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertu Nikolaju Mihailovu, kurš ar dienesta automašīnai paredzēto karti degvielu pildīja benzīnkannā. Eksperts norādījis, ka tā bijusi nepieciešama policijas ģeneratoram. Pret Mihailovu izmeklēšana turpinās par dienesta dokumentu viltošanu.
Policija nav vienīgā, kuras saimniecībā atklātas regulāras zādzības, bet tā kūtri vai vispār neizmanto tiesības zaudētos līdzekļus atgūt. Gada nogalē policija pabeidza izmeklēšanu tā dēvētajā Rīgas satiksmes nanotehnoloģiju lietā. Prokuratūra ir apstiprinājusi "Nekā personīga" sižetu sērijā stāstīto par shēmām transporta mazgāšanas līdzekļu iepirkumos.
Organizēta grupa divos "Rīgas satiksmes" iepirkumos sakārtoja fiktīvu cenu aptauju ar vajadzīgo uzvarētāju, viltoja grāmatvedības dokumentus un preču pavadzīmes, un dārgu nanotehnoloģisku izstrādājumu vietā "Rīgas satiksmei" piegādāja ko citu, iespējams pat ūdeni. Prokuratūra secina, ka no pašvaldības uzņēmuma izkrāpti kopā turpat 800 000 – 2013. gadā 474 000 un 2014. gadā 300 000 eiro.
"Nekā personīga" zināmas apsūdzētās personas- lietu kārtotāja Vita Baurovska, uzņēmējs Aleksandrs Beskorovainijs, auditors Valērijs Baškirovs un Vjačeslavs Stunžāns, bijušais Rīgas satiksmes darbinieks.
Viena bija "Rīgas satiksmes" darbinieks, kurš faktiski pielāgoja gan šo cenu aptauju, gan šos rezultātus noziedzīgās grupas vajadzībām un viņš piesedza, no "Rīgas satiksmes" puses, lai tā saucamās "nanotehnoloģiskās ķīmijas", lai pret tām nevienam nebūtu pretenzijas.Tās tika pieņemtas un uzskatīts,ka saistības ir izpildītas. Tās personas, kuras bija iesaistītas, labi zināja, kas kuram ir jādara, mērķis bija tikai viens, iegūt šos naudas līdzekļus un sadalīt pēc kriminālprocesā noskaidrotas vienošanās. Cik kuram procenti no šīs iegūtās naudas bija paredzēti.
"Saskaņas" vēlēšanu listē kandidējušā Stunžāna karjera Rīgas pašvaldības uzņēmumā bija strauja. Tikko darbu sākušo autoatslēdznieku dažas nedēļas vēlāk "Rīgas satiksme" jau sūtīja komandējumā uz Austriju modernu tīrīšanas līdzekļu izpētē, bet pēc dažiem mēnešiem viņu paaugstināja amatā un pilnvaroja par atbildīgo šajos iepirkumos.
Stunžāns darbojās brīvi un nepieskatīti, bet ar izkrāpto naudu bija jādalās. Notikušā lieciniece Baurovska stāstīja, ka Izkārtnes firmai pienācās 3%, 10% Beskorovainija kompānijām, bet lielākie līdzekļi skaitīti ārzonas kompānijām uz Ķīnas un Honkongas bankām, vēlāk no kontiem to izņēma skaidrā naudā.
Baurovskas un Beskorovainija ar roku zīmētajās shēmās 25% no Rīgas satiksme izkrāptās naudas bija jānonāk kādu "apdrošinātāju" rokās. Minēts tika Borisa Carjova vārds, kurš ir Baltijas apdrošināšanas nama lielākā īpašnieka un vienlaikus Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieka Ērika Teilāna biznesa partneris.
(NP: Vai jūs liekot roku uz sirds varat teikt, ka nezinājāt un nebijāt iesaistīts šajā fiktīvo darījumu ķēdē?) Es to varu izdarīt absolūti droši. (NP: Kas tie varēja būt par apdrošinātājiem, par kuriem apsūdzētā Vita Baurovska stāsta, ka ar tiem bijis jādalās izkrāptajos līdzekļos?) Es domāju, ka cilvēki grūtos brīžos mēdz fantazēt un teikt lietas, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Apdrošinātāji, citas profesijas pārstāvji – tas būtu jājautā tiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti šajā lietā. (NP: Pat tad, ja tie ir rakstveida pierādījumi?) Ja mēs runājam par pierādījumiem, man nav tādas informācijas. Bet vēlreiz es varu pateikt par sevi, sev tuviem cilvēkiem, visu ko mēs uzzinājām, mēs uzzinājām pateicoties jūsu raidījumam. (NP: Sākotnēji jūs teicāt, ka tas ir melnākais no žurnālistikas paņēmieniem, ko esat redzējis. Jūs pārsteidzāties savos izteikumos vai joprojām tā domājat?) Tas, ko mēs redzam patlaban, ka uzņēmums ir kļuvis par krāpnieku upuri.
Pēc pirmā "Nekā personīga" sižeta, kurā Baurovska atklāti stāstīja, kā shēma tika noorganizēta, viņa no lapiņas nolasīja paziņojumu, ka iepriekš teikto atsauc un visiem atvainojas. Šo video savā "YouTube" kontā pirmais ievietoja Ušakovs.
Pārbaudi zibensātrumā noorganizēja "Rīgas satiksme" un savā izmeklēšanā secināja, ka nekas nav izkrāpts un autobusi mazgāti ar dārgajiem nanolīdzekļiem. Arī darba attiecības ar Stunžānu "Rīgas satiksme" izbeigusi tikai pērn 1. decembrī.
18.jūnijā plkst. 11.30 varu pie pilnas pārliecības un saprašanas apgalvot, ka transportlīdzekļi tika apstrādāti ar nanotehnoloģiskajām pielietoto ķīmiju.
Izmeklēšanas gaitā izmeklētājs vairākkārt vērsies pie "Rīgas satiksmes" un Rīgas domes, aicinot viņus pieteikties par cietušo šajā kriminālprocesā. Šādas tiesības ļautu "Rīgas satiksmei" aktīvi piedalīties tiesā, pieteikt mantiskos zaudējumus. Tomēr uzņēmums nav centies izkrāpto naudu atgūt.
Pēdējā informācija, ko mēs esam saņēmuši no "Rīgas satiksmes" ir, ka viņu rīcībā neesot tādi pierādījumi, lai atzītu, ka pret "Rīgas satiksmi" ir notikušas krāpnieciskas darbības. Proti, pēc viņu skaidrojuma sanāk, kaut vai nezināmas izcelsmes "ķīmija", bet tā ir tikusi piegādāta. Līdz ar to apmaksa ir veikta pamatoti. (NP: Vai nav dīvaini, ka tagad arī prokurors atzinis, ka no "Rīgas satiksmes" ir izkrāpti 800 000, bet tas nepiesakās par cietušo, lai šos līdzekļus atgūtu? Grūti komentēt viņu pozīciju, protams, ka tas ir dīvaini, īpaši, ja ir celta apsūdzība. Manuprāt, tas jau ir nopietns signāls, lieta visticamāk tiks virzīta uz tiesu, un personu vaina tiks vērtēta un šādā stadijā ir nopietni jāapsver pozīcija, vai nebūtu tā kā pēdējais laiks izmantot šīs tiesības.
Ja mēs runājam par "Rīgas satiksmes" plāniem pieteikties kā cietušajam, tā ir mūsu kopīga prakse, tā mēs darām. Mūsu rīcībā ir laiks līdz pirmajai tiesas sēdei, un tiklīdz mēs saņemsim visu informāciju, atbilstoši likuma prasībām, precīzus aprēķinus, tā viņi to izdarīs. (NP: Aicinājumi jums ir izsūtīti, saku vēlreiz, pēdējo reizi decembrī.) Es nerunāju par decembri, mēs vienmēr to darām tik un tā. Uzņēmumam ir vajadzīga papildus informācija, viņi to varbūt arī kādreiz saņems, lai veiktu precīzus aprēķinus, un līdz pirmajai tiesas sēdei to arī izdarīs. (NP: Kāda informācija ir nepieciešama, lai "Rīgas satiksme" apzinātu, vai no viņiem ir izkrāpti 800 000 eiro?) Ir vajadzīgs saprast, kā tie ir aprēķināti, vai tie ir 800 vai 795 vai kāds cits cipars, tas pēc savas būtības tehniska rakstura jautājums, to jums uzņēmumā varēs precīzāk izstāstīt, bet vēlreiz, ir vajadzīgs precīzs aprēķins, lai tiesā to var iesniegt. Šeit nav absolūti nekādas manipulācijas. Ir pareizi uz pirmo tiesas sēdi ierasties ar pareizi atbilstoši likumam aprēķinātiem zaudējumiem. Līdz ar to mums ir, latviski izsakoties, "deadlines" līdz pirmajai tiesas sēdei to darīt.
Pat, ja "Rīgas satiksme" un akcionārs vilks laiku un nepieteiksies par cietušo līdz tiesai, kā Ušakovs sola, nanolieta neizgāžas. Kaitējuma kompensāciju var piedzīt valsts labā, kā to nesen tiesa piesprieda Rīgas brīvostas amatpersonu Leonīdam Loginova un Aigara Pečaka lietā, kur arī brīvosta sev nodarītos zaudējumus neatzina.
"Rīgas satiksmes" pozīciju izlikties, ka krāpšana nenotika, vājina kāds nesen pasludināts Administratīvās apgabaltiesas spriedums. Strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu jau otrā tiesu instance pateikusi,ka nanotehnoloģiju darījumi nav notikuši, un "Rīgas satiksmei" jāatmaksā valstij nepamatoti atskaitītais pievienotās vērtības nodoklis turpat 100 000.
Spriedumā teikts, ka tā bijusi rūpīgi izstrādāta fiktīvo darījumu ķēde, kurā svarīga loma bija "Rīgas satiksmes" darbiniekam Stunžānam un uzņēmumam bija visas iespējas zināt un nodrošināt savlaicīgu kontroli, lai nepieļautu Rīgas satiksmes iesaistīšanos tajā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
