Vācijas ārlietu ministrs: Eiropai jārosina jaunas iniciatīvas bruņojuma kontroles jomā

Šādu nostāju viņš paudis, reaģējot uz ASV Aizsardzības ministrijas jauno kodolspēku stratēģiju, kurā ieteikts izstrādāt jaunus taktiskos kodolieročus, lai tādējādi līdzsvarotu Krievijas radītos draudus.

Jau ziņots, ka Pentagonu satrauc apstāklis, ka Maskava pašreizējos ASV kodolieročus uzskata par pārāk jaudīgiem, lai tie tiktu lietoti, un tāpēc Amerikas Savienoto Valstu kodolarsenāls vairs nekalpo kā patiess atturošais faktors. Mazāk jaudīgu kodolieroču izstrādāšana varētu šo problēmu atrisināt, norādījuši Kodolbruņojuma situācijas pārskata (NPR) autori.

Gabriels atzinis, ka Krimas aneksija "būtiski iedragājusi uzticēšanos Krievijai tiklab Eiropā kā Vašingtonā". Pēc viņa teiktā, "pazīmes, ka Krievija attīsta ne tikai konvencionālo, bet arī kodolbruņojumu, ir acīmredzamas".

Tomēr vienlaikus Vācijas ārlietu ministrs paudis viedokli, ka vajadzētu nevis izstrādāt jaunus ieročus, bet gādāt, lai tiktu ievēroti esošie bruņojuma kontroles līgumi.

"Jauna bruņošanās sacensība mūs Eiropā apdraudēs īpaši – tāpat kā Aukstā kara laikos," viņš paziņojis. "Tieši tādēļ mums Eiropā jārosina jaunas iniciatīvas bruņojuma kontroles un atbruņošanās jomā."

Berlīne mudinās "savus sabiedrotos un partnerus" uz tālāku globālu atbruņošanos, norādījis Gabriels.

"Par mūsu stratēģisko mērķi jākļūst kodolbrīvai pasaulei," viņš paziņojis, atgādinot par mērķi, ko savulaik izvirzīja iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama.

Kā ziņots, Maskava nosodījusi jaunās ASV kodolpolitikas "pretktrievisko" un "kareivīgo" raksturu, brīdinot, ka nepieciešamības gadījumā spers atbildes soļus savas drošības garantēšanai.

Pentagona jauno kodolspēku stratēģiju kritizējušas arī Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna.