Uguns noposta divu pensionāru māju! Lūdz palīdzēt, zvanot uz ziedojumu tālruni
Cimšānu ģimene no Daugavpils novada pēc postošas ugunsnelaimes palikusi bez pajumtes. Visu mūžu saime centusies palīdzēt citiem, bet tagad – paši nokļuvuši lūdzēju lomā.
Irēna un viņas ģimene māju Daugavpils novada Arones ciemā nopirka 1998. gadā. Sākumā tā bijusi vasarnīca, taču tad iestājusies krīze un nācies pārvākties, māju pārbūvējot par apdzīvojamu cauru gadu. Zem šīs mājas jumta izauguši pieci bērni, taču pagājušajās brīvdienās visa godība nodegusi. Irēna saka, viņa notikušajā vaino tikai sevi – māja savulaik taupības nolūkos celta ar kopēju sienu gan kūtij, gan dzīvojamam sektoram, tieši tāpēc tagad nodedzis pilnīgi viss.
"Visa bēda ir tajā, ka viss bija zem viena jumta. Mājā viss bija kārtībā, elektroinstalācijas bija jaunas, viss bija sataisīts, bet te, vai nu rokas bija par īsu, vai mūsu neizdarība. Jā, arī sevi vainoju, kāpēc tā sanāca. Ja kūts deg, tas nozīmē, ka tas ir vidus, uguns aizgāja gan pa labi, gan – pa kreisi. Kamēr ugunsdzēsēju vienības atbrauca, glābt vairs neko te nevarēja," notikumus atstāsta Irēna.
Pensionāre pateicas Dievam, ka vīru pamodinājusi tāda kā intuīcija, ka kaut kas nav labi. Parasti trijios naktī neviens neceļas. Šī nelāgā priekšnojauta arī devusi laiku, lai no uguns izvilktu lielāko daļu mājlopu.
"Es nezinu, rēgam vai Dievam jāsaka paldies, naktī trijos un piecpadsmit minūtēs viņš pieleca kājās un kliedza, ka mēs degam. Bet, kad atvēra kūts durvis, sākumā bija dūmi, bet pēc durvju atvēršanas ienāca gaisa plūsma, un viss aizgāja uz visām pusēm. Augšstāvs kā vecos laikos bija nosiltināts ar salmiem, un tur jau vairs nebija līdz glābšanai. Galvenais bija glābt govis, zirgu, lielos ragalopus, sivēnus izstūmām laukā, bet vistas jau visas gulēja, tur nebija ko glābt, viss," turpina cietusī.
Sieviete ļoti pārdzīvo ne tikai par mājas bojāeju, bet arī par to, ka posts un iznīcība piemeklējis ģimenes relikvijas. "Skaidrs, ka nekādas atmiņas nepalika – ne fotogrāfijās, ne datorā. Viss, pilnīgi viss. Man kājās bija zābaki, mugurā jaka, ar kuru es eju uz kūti, vairāk nekā nebija. Kā es izlidoju ārā, tā arī te skraidīju. Man pat zeķu nebija kājās, bet tagad istabai nevar iziet cauri, cik daudz cilvēki sadāvinājuši. Es esmu pateicīga cilvēkiem, ka viņi ir tik atsaucīgi. Tik daudz lietu sadāvināts – segas, spilveni, mantas. Tagad jau, kad zvana, es visiem saku paldies, jau zirņus atveda un miltus, pat piedāvāja sienu atvest. Varētu vēl kādam palūgt būvmateriālus," jau saņemto palīdzību uzskaita Irēna.
Sievietes ģimenē auguši pieci bērni, viens traģiski gājis bojā, pārējie tagad, kur kurais, arī ārzemēs dzīvo, tāpēc viņai ar vīru pašiem vien visas likstas būs jārisina. Plāns ir jaunā vietā uzcelt nelielu namiņu – celtniecības bloki, bruses, dēļi, arī instrumenti, jebkas var noderēt.
Ja nav iespēja palīdzēt ar materiāliem, var noziedot 1,42 eiro, zvanot pa tālruni 90067088.
Irēnu personīgi varat sazvanīt pa tālruni 20303134.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
