Cēsu audējas darina tautastērpus Latvijas simtgades svinībām
Tuvojas Latvijas simtgade, un daudzi svētkos vēlas tērpties paši savā tautastērpā. Tāpēc tautastērpu darinātājiem darba netrūkst. Par to pārliecinājušās arī Cēsu "Vēverīšas".
Visu laiku kaut ko vajag, viens tērps pēc otra. Jo mēs viņus tā rūpīgi gribam izstrādāt, lai viņi būtu atbilstoši etnogrāfiskajām tradīcijām. Lai mēs nenošautu kaut ko greizi.
Lai tērpu varētu precīzi izstrādāt, jāvadās pēc paraugiem. Tos audējas brauc skatīt gan uz muzejiem, gan meklē privātas kolekcijas, pēta vēsturiskas bildes un grāmatas. Daži glabājas arī šeit, Cēsu darbnīcā, kādā īpašā vietā.
Lai izstrādātu vienu tērpu, nepieciešams ilgs laiks un krietna deva pacietības – tautastērps varot tapt pat ilgāk kā pusgadu. Tērpu darinātāja Dzintra pašlaik veido galvasautu – tamborējums klājas vairākās kārtās, un vienas kārtas radīšana aizņem teju divas dienas.
Dagnija Kupče
aušanas darbnīcas "Vēverīšas" vadītāja
Vidzemes tērpam blūzi tur vien šuj divus līdz trīs mēnešus, jo tās ir smalki izšūtas.
Meistare arī norāda, – tā kā viss ir roku darbs, tautastērps nav lēts prieks. Turklāt, viņasprāt, ne katram savs ir vajadzīgs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai uzšūtu tautastērpu, ne tikai regulāri jābrauc to piemērīt, bet arī kārtīgi jāiepazīstas ar to darinātājām. Audējas stāsta, – ja ar cilvēku neizveidojas labs kontakts, no tērpa nekas labs nesanākšot.
