Mācības valsts valodā: atbalsta likuma nodošanu pirmajam lasījumam. Reformas pretinieki uzskata, ka process ir sasteigts

Reformas pretinieki uzskata, ka process ir sasteigts.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpas ir pārpildītas ne vien deputātu "ēnotāju" dēļ, bet arī intereses dēļ, kuru izraisījusi izglītības reformas ieviešanas detaļas.

Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts sākt jau no nākamā gada. Sākumā bilingvāli, pēc tam latviešu valodas lietojumu palielinot. Pēc četriem gadiem vidusskolu audzēkņi jau pilnībā mācītos latviešu valodā, izņemot priekšmetus, kas saistīti dzimto kultūru.

Krievu skolu aizstāvji gan tā nedomā. Ja mērķis ir valodas lietojums, tas jādara investējot šā priekšmeta apguvē.

Ar partiju "Saskaņa" saistītā Elizabete Krivcova uzskata, ka šobrīd latviešu valodas stundas ir vai nu formālas, vai pārāk grūtas.

Problēmas ar pedagogiem noliegtas netiek, taču citā aspektā. Lai arī darbam skolā nepieciešams sertifikāts, kas apliecina valodas prasmi augstākajā līmenī, praktiskās zināšanas var būt iesūbējušas. Pedagogiem, kam nepieciešams zināšanas atjaunot, paredzēti kursi.

Par spīti tam, ka kopš valsts neatkarības pagājis vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, daļa reformas pretinieku joprojām pauž viedokli, ka process ir sasteigts. Radikālākie uzsākto gaitu salīdzina ar nacismu, mazāk radikālie pauž bažas par bērnu psihi.

Lai tiktu līdz balsojumam, debatēs, viedokļos un pat apvainojumos bija nepieciešama divas stundas. Pret balsojot tikai deputātiem no "Saskaņas", grozījumi izglītības reformā nodoti izskatīšanai pirmajā lasījumā.