Dienu pirms kratīšanām Rimšēvičs devies atvaļinājumā un aizbraucis uz Spāniju, liecina neoficiāla informācija

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietu un dzīvesvietu. Kā liecina "Nekā Personīga" neoficiālā informācija, – dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas Rimšēvičs bija devies atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien, 17. februāra, pēcpusdienā vispirms publiski parādījās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēdās lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Plkst. 18.00 sāktā Latvijas Bankas prezidenta nopratināšana KNAB telpās ilgst garas stundas. Biroja pagalmā valda rosība, atbrauc un aizbrauc automašīnas. Kad ir pagājušas nepilnas četras stundas stundas, KNAB ieejas durvju ailē uz īsu brīdi parādās Ilmārs Rimšēvičs, kurš KNAB darbinieku pavadībā tiek aizvests uz kādām citām telpām. Tikmēr vairāki izmeklētāji un arī Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš iznāk biroja pagalmā un tur pavada vairāk nekā pusstundu. Pēc tam visi kopā atkal atgriežas KNAB telpās.

Ap plkst. 1.30, naktī no sestdienas uz svētdienu, atveras KNAB durvis. Pa tām vairāku biroja darbinieku ielenkumā iznāk Latvijas Bankas prezidents un kopā ar viņa advokātu tiek iesēdināts KNAB busiņā un aizvests.

Pirms trim nedēļām "Nekā Personīga" ziņoja, ka "Norvik banka" ir vērsusies starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti. Prasības būtība – kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no "Norvik" īpašnieka – Krievijas izcelsmes Lielbritānijā dzīvojošā biznesmeņa Grigorija Guseļņikova – centusies izspiest kukuli. Kas ir šī amatpersona, banka neatklāja.

Olivers Ronalds Bramvels

"Norvik Banka" valdes priekšsēdētājs

NP: Vai ir kāds pamatojums slēpt šīs personas vārdu?

Bramvels: Šajā brīdī, jā. Mēs gribam sniegt pierādījumus gan izmeklēšanā, gan arbitrāžā. Prasības pieteikums ir kā kopsavilkums mūsu tālākajai tiesvedībai.

NP: Vai šiem apgalvojumiem par korupciju ir pierādījumi?

Bramvels: Mums ir apstiprinoši dokumenti, cietušo liecības un citi pierādījumi, kas apstiprina visas apsūdzības. Tiesas sēdēs tie tiks iesniegti un pārbaudīti.

NP: Audio ieraksti, video ieraksti.

Bramvels: Nevarēšu komentēt. Bet jau teicu, mums ir informācija, ko iesniegsim kā daļu no pierādījumiem.

Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļu izspiešana notikusi vairākkārt –  2016. un 2017. gadā. Shēmas autors minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā. Viņa baņķierim Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus. Atteikuma gadījumā solītas represijas no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas.

Pieteikuma materiālos arī figurē maksātnespējas administratora Māra Sprūda vārds, kurš bijis saistīts ar skandalozo "Winergy" vēja parku. Šim projektam naudu savulaik aizdeva "Norvik". Bet aktīvu personu grupa centās panākt, ka kredītu bankai var neatgriezt. Tomēr vēja parku bizness nonācis bankas kontrolē un, kā minēts "Norvik" pieteikumā šķīrējtiesā, "administrators Sprūds palicis neapmierināts ar "Winergy" lietas iznākumu."

Saskaņā ar šīs (vārdā neminētas) amatpersonas teikto Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guseļņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļņikova lielākus kukuļus.

Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļus nav maksājis ne vārdā neminētajai amatpersonai, ne starpniekiem. Un tāpēc esot pieaugušas regulatora prasības pret banku.

Olivers Ronalds Bramvels

"Norvik Banka" valdes priekšsēdētājs

FKTK ir viena no atbildīgajām institūcijām, tāpat pretlikumīgas darbības pieļāvušas augsti stāvošas amatpersonas banku un finanšu sektorā un maksātnespējas jomā darbojošās personas. Mēs nesauksim vārdus pašlaik, bet tos darīsim zināmus, jo viņi ir nodarījuši un turpina nodarīt bankai zaudējumus.

Pirms trim nedēļām "Nekā Personīga" vērsās ar jautājumiem pie Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča – vai viņš varētu būt šī vārdā neminētā ietekmīgā un pieredzējusī finanšu sektora amatpersona. Tolaik viņš rakstveida atbildēs norādīja, ka apgalvojumi par kukuļa pieprasīšanu neatbilst patiesībai. Un nekādus papildu komentārus nesniegs, lai neietekmētu strīda izskatīšanas rezultātu.

"Nekā Personīga" ir neoficiāli zināms, ka Ilmārs Rimšēvičs ir vairākkārt ticies ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Viena tikšanās reize notikusi 2016. gadā. Abi kādus jautājumus pārrunājuši arī 2017. gadā īsi pirms Māra Sprūda aizturēšanas.

Jau vēstīts, ka piektdien KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā, kā arī privātīpašumā Langstiņos.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura darbā un dzīvesvietā Langstiņos piektdien kratīšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), sestdienas pievakarē pats ieradies KNAB.

Naktī uz svētdienu, 18. februārī, ap plkst. 1.30 Rimšēvičs aizvests no KNAB telpām, novēroja aģentūra LETA. Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem. Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.

Tāpat jau vēstīts, ka KNAB nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.