Pārmet krustu un sāc iet! Babītes pusē gājēji riskē ar dzīvībām, lai nokļūtu mājās
Pirms doties mājās Babītes apkaimes ciemata iedzīvotājiem jāvelk mugurā atstarojošās vestes vai, vislabāk, kāds atstarojošs kombinezons, jānorij bailes un jācer, ka automašīnu vadītāji, kuri te traucas ar 90 kilometriem stundā, viņus pamanīs un nenotrieks.
Tiem cilvēkiem, kuri ar Rīgas satiksmes 43. autobusu izkāpj pieturā "Beberbeķi" un vēlas nokļūt mājās otrpus šosejai, ik dienu nākas riskēt ar savu dzīvību un veselību. Tuvumā nav nevienas gājēju pārejas vai gaisa tilta, kas ļautu, netraucējot automašīnu plūsmai, nokļūt no punkta A uz punktu B. Lai vēl vairāk satracinātu vietējos, pirms trīs gadiem "Beberbeķu" pietura tika izvietota vēl 100 metrus tuvāk Liepājas šosejai.
Vietējie neskaitāmas reizes sūdzējušies Babītes novada pašvaldībai un citām iestādēm, taču izskatās, ka neviens problēmu šeit nesaskata. Protams, ir vēl variants braukt līdz gala pieturai "Skulte" un vēlreiz maksāt par trim pieturām līdz "Beberbeķiem". Tiesa gan, tas ir gan liekas naudas, gan laika tērēšana. Kā stāsta vietējā iedzīvotāja Ilze, galapunktā autobusa šoferim reizem ir savi plāni, piemēram, doties nokārtot dabiskās vajadzības.
Jāsaka, ka ne skolēniem, ne gados vecākiem cilvēkiem neko īsti nemaina arī pieturas atgriešana vecajā vietā. Šobrīd nākas izvēlēties starp diviem ļaunumiem labāko – līst pāri barjerām vietā, kur automašīnu ātrums ir 70 kilometri stundā, vai pa neapgaismotu ceļa malu doties uz vecās pieturas vietu un šķērsot sešas braukšanas joslas par palīgu izmantojot drošības saliņas.
Joki te gan ir mazi un šī nav nekāda vietējo pašizdomātā izklaide, lai gūtu papildus adrenalīnu. Tuvākā gājēju pāreja ir divas autobusa pieturas jeb krietnu gabalu atpakaļ Rīgas virzienā.
