Maizītis: Naudas atmazgāšanas pierādīšanas latiņa ir daudz augstāka nekā citās valstīs

Lai saprastu, kā trūkumus novērst, plānots auditēt nozari uzraugošās institūcijas. Tikmēr dažādas idejas iespējamiem uzlabojumiem tiek izteiktas jau tagad.

Latvija jau gadiem bija saņēmusi starptautisku kritiku par nepietiekamu cīņu pret naudas atmazgāšanu. Kad 2016. gadā tas draudēja ar neuzņemšanu par "pasaules attīstīto valstu klubu" sauktajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, tika laboti likumi. Un pirms diviem gadiem arī nomainīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs.

Tomēr ASV finanšu noziegumu apkarotāju ziņojums par "ABLV Bank" izgaismojis, ka banku uzraudzībā joprojām ir nepilnības. To atzīst gan politiķi, gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, gan arī nozares uzraugs.

FKTK vadītājs Pēters Putniņš par ķēdes vājāko posmu uzskata dažādu dienestu sadarbību. "Tur ir ļoti daudz, kas uzlabojams," uzsver Putniņš, piebilstot, ka dienestu sadarbība nav efektīva.

"Mums ir jānodrošina, lai strādātu visa ķēde, sākot no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdz pat tiesai," norāda FKTK vadītājs.

Tikmēr Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra aizstāv ieceri ieviest jaunu nodevu bankām par riskantu darījumu apkalpošanu. Ieņēmumus, viņaprāt, varētu atvēlēt, lai stiprinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu kā arī FKTK.

"Kā risinājums būtu riska transakcijas nodevas ieviešana, kas būtu maksājums par "čaulas uzņēmumu" apkalpošanu, kas ir augsta riska uzņēmumu apkalpošana. Un šo naudu novirzīt tieši kapacitātes stiprināšanai šim kontroles dienestam, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai," ieskicē Putra.

Savukārt bijušais ģenerālprokurors, tagad – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis – aicina apsvērt iespēju pārskatīt likumus, lai naudas atmazgāšana būtu vienkāršāk pierādāma.

"Latvijas apstākļos pierādīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nav nemaz tik vienkārši. Tā pierādīšanas latiņa ir daudz augstāka nekā varbūt citās valstīs. Varbūt, ka ir pareizākais veids pēc šādiem satricinājumiem atgriezties arī pie juridiskas diskusijas par to, kas tad ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija," turpina Maizītis.

Iespējams, jauni risinājumi izkristalizēsies arī finanšu sektora uzraugošo institūciju auditā, ko valdība apņēmusies veikt sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām.