Simtgades svētkiem pošas arī trimdas latvieši – tautas deju kopa "Londona dejo"

Ir pilnīgi aplami domāt, ka simtgades dziesmu un deju svētkiem gatavojas tikai Latvijā. TV3 Ziņas, viesojoties Lielbritānijā, tiekas ar latviešu tautas dejas kopas "Londona dejo" dalībniekiem, kuri nule kā aizvadījuši deju skates. To norise atšķiras no skatēm Latvijā.

Nelielā šķērsieliņā Londonas centrā, netālu no Kensingtonas dārza atrodas Daugavas Vanagu nams, kur katru otrdienas pievakari vienkopus sanāk dejotāji no deju kolektīva ar četrdesmit gadu pieredzi- "Londona dejo".

Paulīne, viena no pieredzējušākajām dejotājām gan aizrāda, ka trimdas latviešiem nav nekādu kolektīvu: "Mēs saucam deju kopas par deju kopām, ne par kolektīviem. Kolektīvi mums atgādina par padomju laikiem."

Paulīne ir Londona dejo pieredzējušākā dalībniece un mēģinājumu sākumā uz viņas pleciem gulstas dejotāju iesildīšanu. Paulīne arī rūpējas par kopas skatuves tērpiem un jaunajiem ne tikai ierāda pastalu siešanas "knifus", bet arī atceras laiku, kad kopa "Londona dejo" radās.

Viņai toreiz bija 14 gadu, kad ieradās Viktors Grigulis, kuram bija uzdots izveidot jauniešu deju kopu. Viņš arī vadījis deju kopu 35 gadus, nu aizgājis pensijā un vadības grožus nodevis jaunai vadītājai.

Tagad Londonas dejotāju vadītāja ir Andra Zobens East, latviete, kura dzimusi Londonā un pati sevi sauc par puslatvieti, jo tētis anglis, mamma latviete. Stāsta deju kopas vadītāja Andra: "Tehniski es esmu puslatviete, bet visiem te, Londonā es vienmēr saku, ka esmu latviete".

Dejot Andra sākusi vien divdesmit trīs gadu vecumā, bet ar "Londona dejo" saistīta bijusi kopš bērnības, kad abas ar māsu muzicējušas kopā ar dejotājiem.

Brīdī, kad pēc pēdējiem, 2013 gada dziesmu un deju svētkiem piedāvāts pārņemt dejotāju vadības grožus, sapratusi, ka pieņem vienu no lielākajiem dzīves izaicinājumiem. Lai varētu pārņemt deju kopas vadības grožus Andra braukusi pieredzes apmaiņā uz Latviju pie tādiem deju kolektīviem kā Dancis un Liesma.

Darba valodas Londonas deju kopā ir divas, jo dejotāju pulks Londona dejo kolektīvā ir raibu raibais. Ir tādi, kuri nesen kļuvuši par Lielbritānijas iedzīvotājiem, ir tādi, kuri te dzimuši un auguši. Ir arī tādi, kā Džī, kurš latviešu tautas deju kopā nonācis pateicoties sievai, latvietei. Tomēr visiem mērķis ir viens – deja un kopā būšana latviskā vidē.

Stāsta dejotāja Indra: "Es uzaugu Luksemburgā, tur nebija dejas kopa . Dejot uzsāku vien pirms dažiem gadiem." Dejotāja Baiba atklāj savu pieredzes stāstu: "Es šeit esmu astoņus gadus, bet dejoju vien kādus trīs gadus. Es esmu te, jo man apnika tikai darbs un mājas. Te tomēr ir savējie." Papildina Lija: "Man patīk tā kopsajūta, kas ir šeit. Te esa varu mācīties dejas. Te man ir ļoti labas draudzenes."

Arī dejotāji, puiši uzsver to, ka šī ir vieta, kur saglabāt savu saikni ar Latviju, atsauc atmiņā bērnību. Atklāj Boriss: "Tas ir kaut kā no bērnības palicis atmiņā, no pirmās klasītes, kad skolā dejoju. Tā sajūta ir palikusi kaut kur iekšā un gribas nākt dejot." Kolēģim piekrīt arī dejotājs Jānis: "Pluss, ka varu satikt latviešus. Mēģinājumos atmosfēra vienmēr ir ļoti latviska. Vadītāja arī ir forša. Prieks nākt."

Šobrīd Londonas dejotājiem ir drusku mierīgāks prāts, jo nule kā aizvadījuši skati, tiesa tās rezultāti vēl nav zināmi. Tas tāpēc, ka ārvalstu deju kopām skatei dejas jāsagatavo un jāsūta video ierakstā. TO londonieši paveikuši un tagad var gaidīt rezultātus.

Lai kādi arī tie nebūtu, Londonas dejotāji ar nepacietību ilgojas pēc kopā sanākšanas dziesmu un deju svētku koncertos Rīgā. Dodoties prom no Londona dejo mēģinājuma, ir tāda patiešām laba sajūta, ka arī ārpus Latvijas robežām deja ir dzīva.