Latvijas polārpētniekiem pirmajā ekspedīcijā Antarktīdā izdevies paveikt vairāk nekā cerēts
Latvijas Universitātes pētnieku grupa nupat atgriezusies mājās no mūsu valsts vēsturē pirmās zinātniskās ekspedīcijas Antarktīdā. Polārpētnieki stāsta, ka pusotru mēnesi ilgajā ceļojumā viņiem izdevies paveikt vairāk nekā cerēts. Savākta informācija, kas ļaus uzzināt daudz ko jaunu par ledājiem, un tā ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā.
Latvija Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu pētnieku komanda trīs cilvēku sastāvā veikusi pirmo ekspedīciju Antarktīdā, šim ceļojumam zinātnieki gatavojušies vairākus gadus un nu jau kaļ plānu ne vien par nākamo ekspedīciju, bet pat par sezonālās bāzes izveidi Antarktīdā.
Laikapstākļi Antarktīdas vasarā bijuši ļoti mainīgi, no mīnus līdz plus diviem grādiem, bet ar spēcīgu vēju. Kopumā gan daba zinātniekus lutinājusi – aptuveni mēnesi no vietas pētījumus izdevās veikt katru dienu. Izpētes objekti – desmit Argentīnas arhipelāga salas – kur latviešu zinātnieki vāca augsnes un noguluma paraugus. Nokļūšana uz salām bijusi bīstama.
"Jau pirmajā ekspedīcijā ieguvām tādu īstenu antarktisko iesvētību, ar ko mūs kārtīgi apsveica arī ukraiņu kolēģi, kad mēs knapi atgriezāmies atpakaļ uz bāzi, laiva bija gandrīz pilnībā pilna ar ūdeni un mēs visi cauri slapji," norāda ekspedīcijas dalībnieks, ģeologs Kristaps Lamsters.
Pētnieku uzmanība pievērsta mazo salu ledājiem, kuri pēc daudzu pasaules zinātnieku domām ir viens no būtiskākajiem rādītājiem tam, kā mainās klimats.
"Uz lielākās daļas no šīm te salām, atrodas arī ledus kupoli, un šos te ledus kupolus, līdz šim neviens nav pētījis, un priekšstats par to, cik viņi ir biezi, kā viņi vispār ir izveidojušies, vispār nav. un tāpēc mēs arī devāmies uz turieni un ar ukraiņiem vienojāmies, ka tā lieta jāmēģina risināt," teic ekspedīcijas dalībnieks, ģeologs Jānis Karušs.
Iemūžinātie kadri no ekspedīcijas maldīgi vedinot domāt, ka tā bijusi izklaidējoša – patiesībā pārgājieni pa plaisu un aizu klātiem ledājiem vai sniegotām virsotnēm bijuši izaicinājumu pilni. Arī visur esošo pingvīnu klātbūtne smirdīgās smakas dēļ, nav bijusi patīkama. Polārstacijā Latvijas zinātnieki uzturējās kopā ar citu valstu zinātniekiem, kā arī bāzes tehniskajiem darbiniekiem.
"Iepriekšējā vakarā uz tāfeles tiek uzrakstīts laiks, "7.30 wake up Latvians", tātad pamodiniet latviešus – tajās telpās, kur cilvēki guļ, nedrīkst izmantot modinātājus, jo miegs ir svēta lieta, katram zinātniekam bāzē ir savs dienas režīms un miegs ir tiešām svēts," stāsta Lamsters.
Pirmie pētījuma rezultāti gaidāmi pēc gada. Visticamāk, tajos tiks atrasti arī vēl neatklāti organismi. Ekspedīcija izmaksājusi 30 000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
