Izglītības ministrija vēlas, lai bērni skolas gaitas uzsāktu no 6 gadiem

Patlaban vairums bērnu sākumskolas solā sēžas septiņu gadu vecumā. Mēdz būt gadījumi, kad vecāki palaiž skolā arī sešgadnieku, visbiežāk – gadījumos, ja bērns dzimis gada beigās. Izglītības jomas speciālisti stāsta, ka pirmajā klasītē starp klases biedriem ir vērojama atšķirība. Septiņgadīgs ir nobriedušāks, viņam vieglāk noturēt uzmanību stundās un saprast vielu, turpretim sešgadīgajam ir grūtāk iejusties, viņš ir neuzmanīgāks.

Izglītības ministre grib, lai sabiedrībā atsākas diskusija par šo tēmu. Ideja par sešgadniekiem skolā nebūt nenozīmējot, ka šāda sistēma tiks ieviesta tūlīt.

TNS nule kā veiktā aptauja parāda, ka bērnu mācīšanos skolā no sešu gadu vecuma atbalsta 36 procenti ekonomisko aktīvo iedzīvotāju.

Tikmēr vairāk nekā puse – 55 procenti – šo ideju vērtē negatīvi. Arī Izglītības jomas speciālistiem nav vienota viedokļa šajā jautājumā. Kategorisks nē gan neizskan. Pedagogi uzsver, ka skolas tam nav piemērotas. Mācību iestādēs vide būtu jāpielāgo maziem bērniem un tas prasīs lielus finansiālus ieguldījumus. No otras puses – nepareizi, ka skolas solā sēž 19 vai pat 20 gadīgs jaunietis.

Diskusijai par sešgadniekiem skolā lielu uzmanību pievērš mazu bērnu vecāki. Ilzes Ābelītes-Golubas bērnam pašlaik ir septiņi gadi. Kad bija pieci – mammai likās, ka viņš ir gatavs skolai. Lasīt un rakstīt māk, tātad viss ir kārtībā. Taču pēc tam aizdomājusies, ka ir vesels lērums prasmju, kuru viņas atvasei vēl nav.

Vecāki uzskata, ka pirmklasniekiem sešgadniekiem skolās stundām jābūt īsākām. Otrkārt, jābūt nodrošinātai iespējai izgulēties un treškārt, pagarinātai grupai, kurā var ne tikai mācīties, bet arī spēlēties.

Pirms pieņemt lēmumu, Izglītības ministrijā sola uzklausīt Izglītības speciālistu un vecāku viedokli, kā arī pētīt citu valstu pieredzi. Ministrijā norāda, ka izmaiņas varētu ieviest ne ātrāk par 2018. gadu, kad valstī plānots ieviest jaunu mācību saturu.