Sausuma posts Latvijā: arī augļkopji prognozē milzīgus ražas zudumus

Upeņu krūmu plantācijas "Vīnkaliņos" Limbažu pusē ir aizaugušas ar nezāli ne jau saimnieku slinkuma dēļ. Tā šejienieši mēģina noturēt mitrumu. Apaugusi zeme mazāk izkalst, bet no rīta zālē ir rasa. Svarīgs ir katrs piliens. Mitruma trūkuma dēļ no krūmiem krīt ogas.

Pašu spēkiem ogu audzētāji spēj aplaistīt tikai 10 daļu – piecus hektārus dienā. Vienam krūmam tiek apmēram trīs litri ūdens. Kas ir stipri par maz.

Andris Krogzems

upeņu audzētājs

Tas ūdens arī, – viņš jau notek. Tā zeme nesūc pretī. Tā kā sausā švammē, no sākuma tas ūdens neiet iekšā. Viņš tek nost, tas ir piliens jūrā.

Zemnieki gatavojas lieliem ražas zudumiem.

"Ar pagājušo gadu arī nevar salīdzināt. Bet teiksim tie, kas bija tādi normālie gadi, kad bija kaut kādas piecas līdz sešas tonnas no hektāra, nu tad šogad, – ja tās būs divas tonnas, mēs jau būsim priecīgi. Galvenais lai viņi iztur vēl kāda divas līdz trīs nedēļas līdz tai vākšanai," min Krogzems.

Sausuma un karstuma ietekme uz augļkopības nozari esot katastrofāla. Satraucošas ziņas pienāk no visiem Latvijas reģioniem. Vislielākie ražas zudumu tiek prognozēti dzērvenēm – 90%, ogulājiem (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes) – 70%, zemenēm – 60%, saldiem ķiršiem – no 50% līdz 80%, ābelēm bumbierēm no 40% līdz 50%, mellenēm – 40%.

Edgars Treibergs

LOSP valdes priekšsēdētājs

Pavasarī, kad šis karstums iestājās, daudziem ogu audzētājiem nebija vēl zeme atsalusi. Līdz ar to nevarēja izstīgot šie augi. Tagad arī laistot, intensīvi laistot, nevar padzirdīt. Arī tur, kur ir šis laistīšanas sistēmas, arī tur jau beidzās dīķos ūdens. Nevar ūdeni vairs dabūt.

Zemnieki arī gatavojas tam, ka daļu augu vajadzēs stādīt pa jaunam.

Laikapstākļi šovasar ir tādi, ka daudzi koki un krūmi varētu pat neizdzīvot. Piemēram, ja tuvāka mēneša laikā nebūs normāls lietus, jaunie smiltsērkšķu stādi nokaltīs.

Ja koki un krūmi nokaltīs, ar mazāku ogu un augļu ražu būs jārēķinās arī turpmākos gados.