"Latgalieši prot priecāties," dejotāji no Riebiņu novada stāsta par uzņemšanu, ēdienu, dejām un ballītēm svētkos
Neatkarīgi no garajiem mēģinājumiem deju kolektīvs no Latgales "Rušona" ir možs.
Galvaspilsētā dejotājus sagaidījuši ir ļoti labi, esot gan labi pabaroti, Rīgas "buļbas" ir gana labas, tādas pašas kā Latgalē. Latgaliešiem vissarežģītākā deja šķiet "Visi ciema suņi rēja".
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Sastopot citus kolektīvus no Latgales, savstarpēji runā latgaliski. Ballītes arī notiek, latgalieši prot priecāties.
Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāji deju lieluzvedumā "Māras zeme" izdejos mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā būs sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
