18 000 dejotāju izdejo Latvijas vēsturi, noslēdzies lieluzvedums "Māras zeme"

Daugavas stadionā vairāk nekā 18 000 visu paaudžu dejotāju izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām.

Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.

Lieluzvedums tiek izdejots četrās daļās. Pirmā daļa "Māras atnākšana" stāsta par dzīvi brīvajā Māras zemē, kad rodas senās latvju dziesmas, tradīcijas, dejas soļi, rakstu zīmes, pilskalni, viss, kas nepieciešams sadzīvei un svētkiem. Otrā daļa "Svētā Māra-Marija" vēsta par vācu, poļu, zviedru un krievu laikiem Latvijā, – mainās augstākā vara, bet vācu
muižniecība paliek starp ķeizaru un tautu. Kurzemes hercogiste, kuras laikā uzplaukst ne tikai amatniecība, bet arī kuģu būve, alkas pēc tālām un svešām zemēm.

Trešā daļa "Māras atgriešanās" atsaucas uz zemes atjaunošanos pēc lielā mēra, "kas izkāvis teju visu Māras zemi". Šajā laikā sākas pirmā tautas atmoda, nāk 1905.gads, seko strēlnieku gaitas un valsts dibināšana.

Ceturtā daļa "Māras sagūstīšana un atbrīvošanās" atsaucas uz 100 Latvijas valsts pastāvēšanas gadiem, kuru laikā Latvija pilnā apmērā izbaudījusi savu pastāvēšanu starp divām lielvarām un kad Latvija atguva savu neatkarību.

Noskaties! Deju lieluzveduma "Māras zeme" ģenerālmēģinājums paātrinājuma video

Ceturtdien, 5. jūlijā, notika deju lieluzveduma "Māras zeme" ģenerālmēģinājums. Lūk, ģenerālmēģinājums paātrinātā video.

Dejotāji atzina, ka ģenerālmēģinājuma laikā sapratuši dažādas pašu pieļautās kļūdas, ko labos uz galvenajiem deju lieluzveduma koncertiem.