Daugavas stadionā vairāk nekā 18 000 visu paaudžu dejotāju izdejo mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām.
Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.
Lieluzvedums tiek izdejots četrās daļās. Pirmā daļa "Māras atnākšana" stāsta par dzīvi brīvajā Māras zemē, kad rodas senās latvju dziesmas, tradīcijas, dejas soļi, rakstu zīmes, pilskalni, viss, kas nepieciešams sadzīvei un svētkiem. Otrā daļa "Svētā Māra-Marija" vēsta par vācu, poļu, zviedru un krievu laikiem Latvijā, – mainās augstākā vara, bet vācu
muižniecība paliek starp ķeizaru un tautu. Kurzemes hercogiste, kuras laikā uzplaukst ne tikai amatniecība, bet arī kuģu būve, alkas pēc tālām un svešām zemēm.
Trešā daļa "Māras atgriešanās" stāsta par zemes atjaunošanos pēc lielā mēra, kas izkāvis teju visu Māras zemi. Lēnām, bet spēcīgi aizsākas jauns posms Latvijas vēsturē. Notiek brīvlaišana, latviešu zemnieki sāk izpirkt mājas un zemi. Materiālā labklājība iet rokrokā ar izglītību, rakstu valodas izveidi, pirmajām grāmatām latviešu valodā. Sākas pirmā tautas atmoda, tautasdziesmu vākšana, latviešu skolu dibināšana, pirmie Dziesmu svētki. Nāk 1905. gads, seko strēlnieku gaitas un valsts dibināšana.
Savukārt lieluzveduma ceturtā daļu "Māras sagūstīšana un atbrīvošana" rīkotāji apraksta šādi: "100 Latvijas valsts pastāvēšanas gadi, kas tiek svinēti 2018. gadā, ir bijis sarežģīts
laiks visām Eiropas valstīm. Latvija pilnā apmērā izbaudījusi savu pastāvēšanu starp divām lielvarām, un tomēr – neticami un brīnumaini – mēs esam atguvuši savu neatkarību un varam svinēt simtgadi ar pašcieņu, jo, lai arī zaudēts tik daudz dzīvā spēka, Latvijas cilvēki visu šo laiku saglabājuši savu kultūru, to attīstījuši un ierakstījuši savu vārdu pasaulē."
Uzvedumā skan grupu "Iļgi" un "Auļi" mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.
Lieluzveduma virsvadītāji ir Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda). Savukārt goda virsvadītāji, – Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Uldis Šteins.
