Izskata iespēju ieviest bezmantas maksātnespējas procesu

Lai arī pagājuši jau 10 gadi kopš finanšu krīzes, iedzīvotāju parādu nasta joprojām ir gana liela un smaga. Ja ar banku izsniegtajiem kredītiem situācija ir nedaudz normalizējusies, tad jaunas problēmas sāk radīt nebanku sektora izsniegtie aizdevumi.

To spilgti izjūt kredītņēmēju aizstāvji, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuri vēlas pieteikt maksātnespēju. Bet pēdējā laikā arvien biežāk maksātnespēju piesaka iedzīvotāji, kuri parādu bedrē nonākuši tikai ātro aizdevumu dēļ – nespēj atdot pārgalvīgi ņemtos un vājas kontroles apstākļos bezatbildīgi izsniegtos 10 līdz pat gandrīz 30 ātros kredītus.

Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas, kas apvieno 80% nebanku tirgus spēlētāju, nevar izskaidrot, kā cilvēks var aizņemties daudzos aizdevumus.

Asociācijas dati šogad pavasarī liecina, ka tā dēvētos ātros kredītus daudzi ņem ar ļoti zemiem ienākumiem – pēdējos darījumos martā un aprīlī no visiem kredītņēmējiem 10% ikmēneša vidējie ieņēmumi uz vienu ģimenes locekli bijuši līdz 249 eiro, līdz 370 eiro saņem vēl 11,2%. līdz 514 eiro – 13%. 43,5% vispār grūti pateikt ieņēmumu lielumu. Pēdējos darījumos populārākais kredīts bijis no 201 līdz 425 eiro.

Mazo parādu problēma kļuvusi tik masveidīga, ka par to sākušas satraukties bankas, kurām tādēļ arī zūd daļa potenciālo klientu.

Banku informācija liecina, ka aptuveni 35 000 personu nevar atdot parādus no 2000 līdz 5000 eiro. Un nevar iziet arī maksātnespējas procesu, jo jābūt vismaz 5000 eiro lielam parādam, tas prasa lielas – vairāk nekā 1200 eiro izmaksas. Lai sekmētu izkļūšanu no parādu purva, bankas piedāvā ieviest tādu kā mazo maksātnespējas procesu.

Plānots samazināt administratora atlīdzību, kas šobrīd ir divas minimālās algas, un nepiemērot prasību maksāt valsts nodevu. Šis process attiektos tikai uz gadījumiem, kad personai nav nodrošināto kreditoru un nav jāizpārdod personas manta. Arī maksātnespējas procesa termiņš, kura laikā jādzēš parāds, varētu būt īsāks, bet procesa rezultātā atlikušais parāds kreditētājiem būs jānoraksta. Bankas jau aplēsušas zaudējumus, ko tām radītu jaunā norma – tie būtu vidēji 5 miljoni eiro nākamo trīs gadu laikā no priekšlikuma ieviešanas brīža.

Nebanku sektoram nav šādu aplēšu. Kredītņēmēju aizstāvji atbalsta šādu bezmantas maksātnespējas procesus, tikmēr parādu piedziņas eksperti iebilst šāda procesa ieviešanai uz ilgu laiku, tas varētu noderēt kā īstermiņa risinājums savārītās putras izstrēbšanai, jo pretējā gadījumā šāda parādu norakstīšana sabiedrībā iedvestu kaitīgu domu, ka parādi nav jāmaksā. Tieši šī faktora dēļ priekšlikumu analizēt tieslietu ekspertiem uzdevusi Finanšu ministrijas vadītā darba grupa.

"Šo piedāvājumu šobrīd analizē Tieslietu ministrija, mēs no savas puses to arī konceptuāli atbalstām, bet droši vien ir svarīgi niansēs to izanalizēt, lai varbūt nenonāktu kādā brīdī otrā grāvī, kad motivētu cilvēkus parādus uzkrāt un tos neatdot," uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, šie un arī vairāki citi priekšlikumi likumos varētu tikt iestrādāti rudenī. Reizniece-Ozola gan cer, ka to izdosies paspēt arī līdz vēlēšanām.