Uz saturu

Latvijas iedzīvotāji par spīti parādiem dodas ceļojumos

Par spīti nenokārtotām parādsaistībām Latvijas iedzīvotāji plāno doties ārvalstu ceļojumos – šādu ainu atklāj jaunākie "Swedbank" Finanšu institūta aptaujas dati.

2018. gada 14. jūlijā 20:31

Pavadīt atvaļinājumu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, šogad iecerējuši 60% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu ceļotāju skaits palicis teju vai nemainīgs, tomēr iedzīvotāju rocības un optimisma pieaugums atspoguļojas atpūtas brauciena galamērķa izvēlē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pa Latviju plāno ceļot vien 16% iedzīvotāju, bet 44% atpūtnieku par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies ārzemes. Turklāt piektā daļa no tiem šādu lēmumu pieņēmuši, pat neraugoties uz esošiem kredītu, līzingu vai citu saistību parādiem.

Sociālantropologi skaidro, ka došanās ārzemju braucienos pat, ja nav samaksāti visi parādi, varētu būt saistīta ar pieaugošu sociālo spiedienu. Tas nozīmē, ja draugi, radi, paziņas un kolēģi dodas šādos izbraucienos un labprāt savu piedzīvojumu fotogrāfijas izliek, piemēram, sociālajos tīklos, arī persona, kurai ir parādi, ir spiesta domāt par šādiem braucieniem, lai iekļautos savu tuvāko cilvēku lokā.

Vēl viens skaidrojums ir Latvijas iedzīvotāju pievienošanās attīstīto valstu kultūrai, kur kredīti ir ierasta dzīves sastāvdaļa.

Aivita Putniņa
sociālantropoloģe

Ir tāda plaisa starp to, ko mēs varam atļauties un to, ko mēs gribētu atļauties, un kredīti ir tie, kas ļauj mums nodrošināt šo starpību, un ļoti daudz vecās pasaules cilvēku dzīvo ar šo starpību un tādā veidā iluzori uztur šo dzīves kvalitāti.

Aptaujātie iedzīvotāji arī atzinuši, ka ceļojumu laikā tēriņi pieaug, tādēļ 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma, atgriežoties mājās, tomēr jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Daļa šos papildus tēriņus plāno kompensēt ar saviem uzkrājumiem, kas gan nav novirzīti parādu segšanai, kā arī ar plānotiem papildus ienākumiem, piemēram, ar prēmijām un piepelnīšanos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Evija Kropa
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte

Retāk viņiem ir konkrēts plāns, kā viņi tiks galā ar šīm papildus izmaksām, biežāk paļaujas uz nākamā mēneša algu, bet tad ir jautājums, ar ko nākamā mēneša alga atšķirsies no šī mēneša algas, un arī katrs piektais praktiski cer šīs te papildus izmaksas segt ar jaunu kredītu.

Finanšu speciālisti gan brīdina, ka kredītiestādes un nebanku kreditētāji sola, ka pārbauda līdzšinējo maksājumu vēsturi un disciplīnu un cerības paņemt vēl vienu kredītu iepriekšējo segšanai var būt ļoti nepamatotas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm