Igaunijai jauna prezidente. Par valsts vadītāju ievēlēta Ille Madise

Igaunijas prezidentu ievēlē parlaments, un kandidātam nepieciešams vismaz 68 no 101 Rīgikogu deputāta atbalsts. Madises kandidatūru bija atbalstījuši 75 deputāti no četrām partijām – "Eesti 200", "Isamaa", Reformu partijas un Sociāldemokrātiskās partijas.

Ille Madise slepenajā balsojumā saņēma 71 balsi. Rīgikogu ārkārtas sēdes sākumā kā klātesoši reģistrējās 89 parlamenta deputāti. Sēdē nepiedalījās 12 deputāti.

Kas ir Ille Madise?

52 gadus vecā Madise ir juriste, kura vairāk nekā desmit gadus ieņēmusi Igaunijas tiesībsarga jeb tieslietu kancleres amatu. Šajā amatā viņa strādājusi trīs prezidentu un četru premjerministru laikā.

Tieslietu kanclere Igaunijā ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir uzraudzīt konstitūcijas un cilvēka pamattiesību ievērošanu, kā arī vērtēt valsts varas institūciju darbības atbilstību likumam.

Madise iepriekš bijusi arī prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa juridiskā padomniece. Viņa ir tiesību profesore Tallinas Tehnoloģiju universitātē un Tartu Universitātē.

Politikas socioloģijas profesore Mari-Līsa Jakobsona Madisi raksturojusi kā labi redzamu konstitucionālo tiesību eksperti, kura atbilst prezidenta amata būtiskākajām funkcijām. Viņa tiek uzskatīta par neitrālu un neatkarīgu figūru, kas spēj uzturēt saikni ar sabiedrību un ir laba sarunu vedēja.

Arī Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihkelsons uzsvēris Madises pieredzi un zināšanas, kā arī viņas spēju aizstāvēt demokrātiskās vērtības un spēcīgas valsts institūcijas.

Cilvēktiesības un demokrātija – vienas no galvenajām prioritātēm

Lai gan Igaunijas prezidentam nav plašu izpildvaras pilnvaru, valsts vadītājam ir būtiska loma politisko un sabiedrības prioritāšu veidošanā.

Eksperti norāda, ka Madises prezidentūras uzmanības centrā varētu būt cilvēktiesības, demokrātisko institūciju stiprināšana un Igaunijas konstitucionālās iekārtas aizsardzība.

Iepriekšējie Igaunijas prezidenti savā darbībā izcēluši atšķirīgas prioritātes. Tomass Hendriks Ilvess īpašu uzmanību pievērsa digitālajai sabiedrībai un starptautiskajai drošībai, Kersti Kaljulaida aktīvi pārstāvēja Igauniju starptautiskajā vidē, savukārt Alars Kariss uzsvēra tiesiskumu un cieņpilnu politisko kultūru.

Mihkelsons Madisi raksturojis kā izteiktu Igaunijas patrioti, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem būs valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība.

Madise nonākusi arī Krievijas uzmanības lokā

Madises nonākšana prezidenta amatā notikusi laikā, kad Igaunija īpaši satraucas par Krievijas iespējamo ietekmi un hibrīddraudiem. Igaunijas medijs "Eesti Ekspress" iepriekš vēstīja par iespējamu Krievijas mēģinājumu diskreditēt Madisi.

Ar Kremli saistīta Šveices cilvēktiesību organizācija iesniegusi sūdzības par Madises darbu cilvēktiesību jomā. Sūdzībās Apvienoto Nāciju Organizācijai viņa apsūdzēta etnisko minoritāšu diskriminācijā, politiķu patvaļīgā aizturēšanā, neatkarīgo mediju apspiešanā un reliģiskās brīvības ierobežošanā.

Šie jautājumi Igaunijā ir īpaši sensitīvi, ņemot vērā valstī dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju, kā arī diskusijas par valodu, izglītību un iespējamo Kremļa ietekmi.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals iepriekš arī norādījis, ka izmeklētāji pārbauda iespējamu Krievijas saistību ar dedzināšanas uzbrukumu ēkai, ko izmanto Igaunijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Milrem Robotics".

Mihkelsons uzsvēris, ka Eiropā vairs nav miera laika, jo Krievija turpina karu Ukrainā un īsteno tā dēvēto ēnu karu pret Eiropu. Viņaprāt, demokrātiskajām valstīm jāpaliek vienotām, stiprām un gatavām draudiem no austrumiem.

Ille Madise kļuvusi par sesto Igaunijas prezidenti kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.