Par vairākiem miljoniem eiro atpaliek valsts budžetā plānotie nodokļu ieņēmumi

Nodokļu ieņēmumu prognozes bijušas pārāk optimistiskas. Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka trīs nodokļi, kas visvairāk papildina valsts kasi, būtiski atpaliek no plānotā.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas par astoņiem miljoniem eiro mazāk nekā plānots, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no plāna atpaliek par deviņiem miljoniem, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bijuši pat par 19 miljoniem mazāki nekā plānots, sastādot budžetu.

Finanšu ministrijas ieskatā satraukumam gan nav pamata.

Taču vienlaikus Finanšu ministrijā tomēr atzīt, ka pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kritums ir bijis liels.

Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nodokļu ieņēmumu atpaliek no plānotā, tiek minēta ģeopolitiskā situācija. Nozīmīga ietekme esot bijusi eksporta kritumam uz Krieviju, kur rublis zaudējis vērtību un samazinājusies pirktspēja.

Partijas Saskaņa deputāti uzskata, lai veicinātu eksportu uz Austrumiem, Ārlietu ministrijai ir jāmaina retorika, ko tā vērš pret Krieviju, kas ir Latvijas trešais lielākais tirdzniecības partneris.

Partijas Saskaņa deputāts Andrejs Klementjevs

Jūs redzat ciparus, ka šodien mēs neizpildām budžetu tāpēc, ka Ārlietu ministrija par daudz kaut ko dara vai par maz kaut ko dara. Ir kaut kāda komunikācija jums Ministru kabinetā, lai atkal nebūtu, ka visas ekonomiskās problēmas, ko jūs paredzat, uz cilvēku rēķina.

Opozīcijas deputāti vērtējumā, nespēja izpildīt nodokļu ieņēmumu plānu par vairākiem miljoniem, ir pirmais trauksmes zvans, ka Latvijas ekonomikas izaugsme samazinās.

Partijas No sirds Latvijai deputāte Inguna Sudraba

Es domāju, ka ir pamats satraukumam. Jūsu minētie fakti – pievienotās vērtības nodoklis ir raksturīgs nodoklis, kas raksturo ekonomiku, kā šeit tika minēts, ka ekonomikas tempi ir mazāki, kā bija plānots. Tas arī nozīmē, ka šis nodoklis ļoti tieši korelē ar ekonomikas pieaugumu vai tempu samazināšanos.

Deputāti arī secinājuši, ka gaidīto nodokļu palielinājumu nav devusi minimālās algas palielināšana, jo miljonos mērāmā darba spēka nodokļu ieņēmumu atpalikšana no plāna, liecinot par to, ka uzņēmēji atraduši veidus, kā apiet algas celšanu.