Pagaidām nav skaidrības, kurš apkopos nebanku kredītus

Iesaistītajām pusēm vēl ir atšķirīgi viedokļi par grozījumiem likumā, kas paredzētu Latvijas bankas uzturētajā kredītu reģistrā iekļaut datus arī no nebanku kreditētājiem. Tas ļautu vienuviet uzzināt par potenciālā kredītņēmēja visām saistībām un ļautu vieglāk izvērtēt tā maksātspēju. Latvijas banka šo ideju atbalsta.

"Tas ir valsts reģistrs, kurā tiek ne tikai kvalitatīvi šie dati tiek glabāti, bet arī tiek ļoti stingri pieskatīts, lai šie dati tiek kvalitatīvi iesniegti," norāda Latvijas Bankas padomnieks Edvards Kušners.

Likuma grozījumus atbalsta arī Finanšu ministrija, taču iebilst Ekonomikas ministrija un tās pakļautības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome. Tās uzskata, ka šādas izmaiņas sagraušot jau sešus gadus veiksmīgi darbojošos privāto kredītbiroju biznesu – tie šobrīd apkopo datus no nebanku kreditētājiem un citiem citiem pakalpojumiem sniedzējiem – telekomunikācijas, komunālie pakalpojumi.

"Ieviešot šo informāciju Kredītu reģistrā, it kā šķiet viss labi, jo bankas tur jau ir, bet ja iedod šo informāciju kredītreģistram, bet praktiski ekonomisku apsvērumu dēļ visas nebankas ies prom no kredītinformācijas birojiem, un tas nozīmē faktiski to, ka tām nozarēm, kas nav kreditētāji, piemēram, mobilie telefoni, komunālie pakalpojumi, tām informācija par jūsu maksāšanas paradumiem, nemaksāšanu, kredītiem, vairs nebūs pieejama," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Tikmēr Latvijas Bankas pārstāvis uzskata, ka nebanku datu nonākšana kredītreģistrā tikai nedaudz ietekmētu privāto biznesu un kritizē iestāžu nostāju, aizstāvot privāto biznesu. "Vienīgais saprotamais iemesls, kādēļ tāda pretestība, ir tas, ka kredītbirojiem būs nedaudz sarežģītāk nopelnīt naudu iepriekšējā veidā, un viņi būs spiesti pievienot vērtību šai info apritei, nebūt tikai par dārgāk pastkastēm, bet arī veikt lielāku analīzi."

Tomēr galvenais iemesls, kāpēc otrdien budžeta komisija vēl nelēma par nebanku kreditētāju datu iekļaušanu kredītu reģistrā, ir citas Saeimas komisijas virzītie grozījumi citā likumā, kas liktu nebanku kreditētājiem apmainīties ar ziņām par kredītiem tikai ar privāto kredītinformācijas biroju starpniecību. Tātad faktiski veidojas pretruna. Lai tā nebūtu, budžeta komisija grib sagaidīt galīgo balsojumu par šīm izmaiņām.

Šīs izmaiņas iepriekš gāja arī roku rokā ar citām nozīmīgām izmaiņām kredītiestāžu likumā, kas paredzēs bankām iespēju apmainīties ar datiem ar nebankām, un faktiski to darīt privāto kredītbiroju līmenī.

"Jo šobrīd bankas savu informāciju pozitīvo informāciju nebankām sniegt nedrīkst. Ar to saistīti grozījumi kredītiestāžu likumā, lai arī atļautu bankām dot savu informāciju par patērētāju saistībām, atļaut dot nebankām. Šobrīd abi kredītinformācijas biroji piedāvājuši variantu, kā viņi var šo informāciju nodrošināt pilnībā, pat ja piedalies tikai vienā informācijas birojā, viņi nodrošinātu informāciju pilnībā."

Latvijā šobrīd darbojas divi privātie kredītbiroji – vienu izveidoja pašas bankas, otru – lielākais nebanku kreditētājs un jau šobrīd tiem  ir informācija par 95% no visiem banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem un 88% no visiem nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem. Līdz ar to politiķiem pastāv būtiska izšķiršanās par to, kur praksē finanšu iestādes apmainīsies ar datiem par aizdevumiem. Un pagaidām nevar izslēgt Latvijas Bankas kredītu reģistra lomas ievērojamu mazināšanos.