Krievijas latvieši sašutuši, ka viņu bērni nevar iegūt dubultpilsonību

Ja paliek uz dzīvi lielajā kaimiņvalstī, tad tur bez Krievijas pases izdzīvot nav iespējams. Taču vienlaikus šie cilvēki vēlas arī stiprināt saikni ar Latviju. Taču esošais dubultpilsonības regulējums Krievijas latviešiem nav labvēlīgs. Trešdien par to notika emocionālas diskusijas Saeimas pilsonības komisijā.

Strupceļā iedzīti aptuveni 100 latvieši, kuri par Latvijas pilsoņiem kļuva bērnībā, laika posmā no 1992. līdz 1995. gadam. Pašlaik viņi dzīvo Krievijā, un viņiem ir arī šīs valsts pilsonība.

Tomēr Pilsonības likums Latvijas pilsoņiem pēc 25 gadu vecuma liedz saglabāt pilsonību, ja viņi saglabā arī Krievijas pasi. Savukārt Krievijā bez vietējās pases nav iespējams saņemt veselības pakalpojumus vai pat pasta sūtījumus. Jauno Krievijas latviešu likteņi iedzīti dziļi birokrātijas džungļos.

"Mums personas kā trimdinieki vēršas aizvien ar bērniem, mazbērniem. Bērni, kas dzimuši pēc 2014. gada 1.oktobra – ko darām ar viņiem? Ja ļaujam vienai grupai, ko darām ar šiem?" vaicāja PMLP pārstāve Ina Vorpa.

Koalīcijas partiju nespēju risināt jautājumu uzsvēra opozīcijas deputāti. "Ļoti žēl, ka Saeima pa četriem gadiem neko nav izdarījusi, lai problēmu risinātu. Koalīcija arī tagad nav gatava to darīt. Cerēsim, ka jaunā Saeima spēs," sacīja deputāts Arturs Rubiks (S).

Maskavas latviešu kultūras biedrības vadītāja atzina, ka viņa komisijā viesojas jau trešo reizi, progresa nekāda. Kā īpaši cinisku gadījumu viņa minēja valdības lēmumu piešķirt pilsonību nošautā operatora Andra Slapiņa bērniem.

"No malas kā vienkāršam cilvēkam tas izskanēja ciniski. Piešķirt bērnam par tēva nopelniem. Jūs ziniet, mēs, Maskavas latviešu biedrības pārstāvji, arī bijām barikādēs, mūs nenošāva, paldies Dievam. Ja mēs būtu nošauti, mūsu bērniem piešķirtu pilsonību? Tas ir neaptverami," saka Maskavas latviešu kultūras biedrības vadītāja Lauma Vlasova.

Krievijas latviešu dubultpilsonības jautājums būs jaunās Saeimas risināmais uzdevums.