Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ierosināšanu pret Ungāriju

Vairāk nekā divas trešdaļas eiroparlamentāriešu šodien atbalstīja Ungārijas disciplināru sodīšanu – pirmajā šāda veida balsojumā, kas jebkad vērsts pret kādu dalībvalsti. Ja to apstiprinās arī citu dalībvalstu līderi, Ungārijai draud virkne sankciju – tostarp balsstiesību atņemšana Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Kopš nākšanas pie varas Orbana valdība ir stingri vērsusies pret imigrāciju – tai skaitā pieņēmusi likumu, kas palīdzības sniegšanu patvēruma meklētājiem padara par krimināli sodāmu rīcību. Taču bažas izskanējušas arī par ziņām, ka Ungārijā tiek izdarīts spiediens uz tiesām un valda plaša korupcija, netiek pienācīgi respektēta izteiksmes un reliģijas brīvība, kā arī vienādas tiesības visiem, it īpaši tādām minoritātēm kā romi un ebreji.

Balsojuma pamatā bija ziņojums, ko sagatavojusi deputāte no Nīderlandes partijas "Zaļie kreisie", kurā apvienojušies kādreizējie komunisti un citas galēji kreisās partijas. Pats Ungārijas valdības vadītājs to nosaucis par šantāžu un apvainojumu viņa valstij. Savukārt Ungārijas ārlietu ministrs kā galveno iemeslu šim balsojumam nosaucis pretošanos imigrācijas jautājumā.

"Eiropas Parlamenta šodienas lēmums ir nekas vairāk kā sīka atriebība no proimigrācijas politiķu puses. Šis lēmums, kas nosoda Ungāriju un Ungārijas tautu, pieņemts tāpēc, ka mēs, ungāri, esam pierādījuši, – migrācija nav nepieciešams process un migrāciju var apturēt," pauž Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Jau ziņojām, ka arī Polijai draud disciplināri pasākumi pēc tam, kad tos pērn decembrī ierosināja Eiropas Komisija (EK). Taču Polijas lieta līdz EP vēl nav nonākusi.

Ungārijas gadījums ir atšķirīgs – tā ir pirmā reize, kad EP rosina ES padomi vērsties pret kādu dalībvalsti. Taču, ņemot vērā, ka šāds solis nekad nav sperts – šobrīd nav skaidrs, kas un kad notiks tālāk. Gan Varšava, gan Budapešta atkārtoti ir norādījušas, ka tās izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu sankciju vēršanu attiecīgi pret Ungāriju vai pret Poliju.