Būvniecības nozarē aplokšņu algas cer izskaust nākamgad

Lielākā daļa no nozarē strādājošiem – 278 – būvniecības uzņēmumi ar kopumā 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu ir parakstījuši ģenerālvienošanos, kas ar likuma spēku paredzēs nozarē oficiālo minimālo bruto algu noteikt 780 eiro, tātad gandrīz divtik lielāku nekā valstī noteiktie 430 eiro.

Tagad bumba ir politiķu pusē, kuriem nākammēnes būtu jāveic grozījumi Darba likumā par virsstundu apmaksas kārtību. Ja tas notiek, decembrī ģenerālvienošanās tiek publicēts Latvijas vēstnesī un stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, nosakot pārejas periodu ar 650 eiro minimālo algu.

Saskaņā ar pašreizējo plānu jaunā paaugstinātā minimālā alga visos būvniecības uzņēmumos varētu tikt ieviesta nākamgad decembrī. Šis notikums kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā strādājošiem varētu būtiski mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, kas jau ilgāku laiku pārsniedz 35%.

"Mēs domājam par 95% vismaz aplokšņu algas būvniecības nozarei, tas jautājums tiks izskausts. Mēs ļoti ceram, ka būvniecības nozare vairs neizlēks ar kādiem īpašiem rekordiem vai skaitļiem negatīvā izpratnē. Šis ir jauns domāšanas līmenis un daudziem uzņēmumiem tas prasīs mainīt domāšanu un prasīs iespējams, mainīt arī biznesa modeļus, liks iespējams, konsolidēt spēkus, apvienoties," pauž Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Nozare uzskata, ka galvenais iemesls celt minimālo algu bija uzlabot konkurences vidi, jo legālajā ekonomikā strādājošiem bija grūti konkurēt ar tiem, kuri nenomaksāja nodokļus no visas algas. Par līdzīgu ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas no valsts puses paredz kādu pretimnākšanu nodokļu jomā – interesējas arī apsardzes nozare, viesnīcas un restorāni, pasažieru pārvadājumi un citas nozares.