CVK meklēs iespējas atteikties no vēlētāju apliecību izmantošanas
Piektdien, 19. oktobrī, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli apstiprināja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Neņemot vērā dažu kandidātu sūdzības, tie palikuši nemainīgi.
Analizējot vēlēšanu norisi, komisija izdarījusi vairākus secinājumus par procedūrām, kas līdz nākamajām vēlēšanām būtu jāuzlabo. Viens no šādiem darbiem būtu atteikšanās no vēlētāju apliecībām.
Oficiālie rezultāti saskan ar jau iepriekš paustajiem – partijai "Saskaņa" jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) – katrai 16 vietas, partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) – katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 11 vietas, bet partiju apvienībai "Jaunā Vienotība" – astoņi mandāti.
Pēc vēlēšanām CVK nebija saņēmusi sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem, taču uz nākamajām Saeimas vēlēšanām komisija cer grozīt likumu, lai arī Saeimas vēlēšanās tiktu izmantots vēlētāju reģistrs un nebūtu jāķēpājas ar vēlētāju apliecībām.
Arnis Cimdars
CVK vadītājs
Manā skatījumā, pragmatiskākais risinājums ir virzīties uz vēlētāju reģistru lietošanu. Nākamajā ceturtdienā, Saeimai pieņemot grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, tiktu sperts pirmais solis šajā virzienā.
Tāpat varētu mainīt to, ka ārzemēs balsojušie tautiešus pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam.
"Šis pieprasījums pēc tā, ka varētu balsot nevis par Rīgu, bet par savu reģionu, CVK ir sadzirdēts. Ir arī vīzija, kā to varētu risināt. Noteiktu laiku pirms vēlēšanām cilvēkam ir jādeklarē, kuram apgabalam viņš vēlas būt piederīgs," skaidro Cimdars.
Jaunajai Saeimai uz pirmo sēdi jāsanāk novembra pirmajā otrdienā – 6. novembrī, kad arī izbeidzas 12. Saeimas pilnvaras.
