Latvijā veiks vēl nebijušus pētījumus – RSU, BKUS un uzņēmums "Mikrotīkls" pētīs vēža šūnas
Lai uzlabotu vēža ārstēšanas metodes bērniem, savus spēkus apvienojuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki, Bērnu slimnīcas speciālisti un informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Mikrotīkls".
Jaunās tehnoloģijas ļautu piemērot personalizētu ģenētiskās zināšanās balstītu terapiju, kas pasaulē kļūst arvien populārāka.
Katru gadu Bērnu klīniskajā universitātes (BKUS) slimnīcā nonāk ap 50 mazo pacientu, kam atklāj ļaundabīgus audzējus. Lai arī vairumam audzēju var būt viens nosaukums – vēzis, tam var būt daudz dažādu variāciju un līdz ar to ļaundabīgās šūnas ir atšķirīgas.
Līdz šim ārsti piemērojuši terapiju, balstoties uz morfoloģiskām analīzēm, magnētisko rezonansi, kompjūtertomogrāfiju, kaulu smadzeņu un citiem izmeklējumiem. Tomēr, lai ļaundabīgos audzējus ārstētu efektīvāk, pasaulē arvien vairāk izmanto kompleksus ģenētiskus, molekulārus un bioloģiskus izmeklējumus, kas slimību ļauj izprast cilvēka genoma līmenī.
Ļaundabīgie audzēji, pat, ja tie ir vienas lokalizācijas, viena tipa, pat viena pacienta gadījumā, iekšēji ir ļoti heterogēni, ļoti dažādi. Šiem audzējiem ir ļoti dažādas šūnas, kas dažādi reaģē uz terapiju, līdz ar to principā mēs vēlamies identificēt, diversificēt šīs pacientu grupas, lai varētu izvēlēties optimālu terapiju no tā, kas pašreiz ir pieejams.
Tādējādi bērnus ar vienu un to pašu diagnozi varētu ārstēt dažādi, ja būtu zināms audzēja ģenētiskais tips. Salīdzinot pacienta vēža un normālo šūnu ģenētisko informāciju, ārsti varētu noteikt kādas izmaiņas ir saistītas ar vēzi un kura no ārstēšanas metodēm strādātu visefektīvāk katrā konkrētā gadījumā.
"Un šīs te šūnas ir ar dažādu savu agresivitāti, vai tieši otrādi – labdabīgumu, un katram šim apakšvariantam ir nepieciešama sava veida ārstēšana, lai mēs nenodarītu kaitējumu pacientam, dodot neadekvātu terapiju," piebilst BKUS bērnu hematonkologs Elizabete Cebure.
Šāda veida pētījumi pavērtu iespēju arī starptautiskai zinātnieku un ārstu sadarbībai, jo šāda veida detalizētu skrīningu pacientiem izmantotu sistemātiski.
"Labā pieredze, kas ir gūta citu bērnu ārstēšanā ar tāda veida ģenētiskām izmaiņām, palīdz mums lietot jau to pieredzi, kas ir citās valstīs, tajā pašā laikā arī mēs nākam ar jauniem gadījumiem un ienesam tajā pasaules telpā informāciju par saviem pacientiem un savu pieredzi," uzsver BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska.
Par projekta tehnisko pusi un vietējā ģenētiskā materiāla bankas jeb krātuves izveidi, datu centriem, datoranalīzi un serveriem uzņēmies parūpēties informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Mikrotīkls", kas jau pazīstams kā ievērojams zinātnes un medicīnas projektu mecenāts. Tā vadītājs atklāj, ka cīņa ar vēzi viņam ir arī personīga misija, jo ļaundabīgi audzēji aizsaukuši aizsaulē vairākus viņa ģimenes locekļus, arī meitu.
Vēzis ir kā melnā kaste – ārsti izmēģina dažādas ārstniecības metodes, zāļu kombinācijas un ķīmijterapiju. Bet patiesībā mediķi nav pārliecināti, vai konkrētā metode iedarbosies un kas notiks, ja piemēros vienu vai otru terapiju. Tiek veikta statistikas analīze un izdarīti secinājumi, ka viena ārstniecības metode daļai pacientu ir palīdzējusi vairāk kā citai, toties šī tehnoloģija ļauj atrast šūnu mutācijas, kuru ārstēšanai var izmantot ļoti konkrētas zāles, kas būtu piemērotas konkrētām mutācijas formām.
Tehniskajam nodrošinājumam "Mikrotīkls" jau ziedojis 100 000 eiro, papildus tam iesniegts arī pieteikums 600 000 eiro finansējumam starptautiska pētniecības granta ietvaros.
Projekta dalībnieki cer, ka iniciatīva ļaus Latvijai sekot vadošo valstu vēža pētniecībai vai pat nodrošināt līdzvērtīgu ārstēšanu kā citur Eiropā un ASV.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
