Saeima gatava mīkstināt valsts valodas prasības Rīgas Ekonomikas augstskolai, taču ne Juridiskajai augstskolai

Otrdien aizejošās Saeimas Izglītības komisijas deputāti atbalstīja atvieglotas valsts valodas prasības tikai Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) rektoram, taču līdzīgu ieceri Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) noraidīja.

Abas augstskolas dibinātas uz Zviedrijas un Latvijas starpvalstu līguma pamata. Studijas tajās notiek angliski, un tās pasniedz arī ārzemju lektori. Taču likumā noteikts, ka rektoru valsts valodas prasmei jābūt C1 līmenī, tas ir, otrajā augstākajā līmenī.

Lai arī aizejošā Saeima tikai pēc vēlēšanām uzdrīkstējās atbalstīt ieceri par atvieglotām valsts valodas prasībām abu šo augstskolu rektoriem, otrdien atbildīgās komisijas deputāti atbalstīja izmaiņas tikai likumā, kas attieksies uz Rīgas Ekonomikas augstskolu. Tas neapmierina Juridisko augstskolu.

Reinis Bērziņš

Latvijas Universitātes padomnieku konventa pārstāvis

Šeit tomēr trūka kaut kāda konsekvence, jo līdzīgi argumenti bija vienam darba kārtības punktam iepriekš, proti, par Rīgas Ekonomikas augstskolu, tāpēc, es domāju, ka tas lēmums nebija līdz galam konsekvents. Šobrīd ir tikai divas augstskolas, kas ir dibinātas ar starpvalstu līgumiem, tā ir REA un RJA, un, es domāju, ka šīm prasībām būtu jābūt vienādām gan vienai, gan otrai.

Grozījumi paredz, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora amatā drīkst ievēlēt ārvalstu pilsoni, un viņam jāprot latviešu valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, ne vairs C1 līmenī. Grozījumi arī paredz, ka šīs augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajiem mācībspēkiem nav piemērojamas prasības par latviešu valodas zināšanu līmeni. Ekonomikas augstskolas pārstāvji norāda, ka lemtais ir solis liberalizācijas virzienā, taču, lai augstākā izglītība Latvijā kļūtu konkurētspējīgāka, arī citās universitātēs būtu jāmīkstina stingrās valsts valodas prasības.

"Es pilnībā piekrītu idejai, ka visās augstskolās būtu jābūt iespējai noalgot starptautiskus rektorus un citus mācībspēkus. Es, protams, varu saprast arī likumdevēja bažas, ka varbūt ne vienmēr šie starptautiskie eksperti būs no rietumu pasaules, varbūt arī kādreiz no austrumu pasaules, bet, nu, tāpēc likumdevējs ir domāts, lai būtu iespēja izlemt, vai tie ir speciāli likumi, vai vispārējā likumdošana," norāda REA Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs.

Arī Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra, norāda, ka striktais regulējums par valodas prasībām ārvalstu mācībspēkiem, kas pretendē uz vēlētiem akadēmiskiem amatiem, ir postošs izglītības kvalitātei kopumā. "Augstākā izglītība un zinātne ir pārnacionāla, tā nav ieliekama vienas valsts rāmjos, jo tikai tad ir iespējama mūsdienu prasībām atbilstoša kvalitāte. Valodu jautājums, elastība valodu jautājumā akadēmiskajam personālam, tā ir izšķiroši svarīga, un tas valodu normu regulējums pašreizējā likumā, tas ir pārāk strikts."

Pirms Saeimas vēlēšanām valodu jautājums Latvijas augstskolās bija tik neērts un politizēts, ka drošāk to bijis ielikt atvilktnē, tagad neslēpj Izglītības komisijas vadītājs Aldis Adamovicš. Arī viņš uzskata, ka laiks ienest starptautisko elpu Latvijas augstskolās, taču nu jau tas būs nākamā sasaukuma uzdevums.

Aldis Adamovičs

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs "Vienotība)

Ja gribam celt mūsu augstākās izglītības līmeni, ir jāpiesaista vairāk ārvalstu lektori, profesori, akadēmiskais personāls, un līdz ar to mēs, protams, ka mēs automātiski nevaram prasīt tādas valsts valodas zināšanas kā mūsu pasniedzējiem. Šis jautājums droši vien būs nākamās Saeimas darba kārtībā, vai nu Augstskolu likumā grozījumi.

Izglītības ministrija Kārļa Šadurksa vadībā vismaz pirms vēlēšanām šādas pārmaiņas neuzskatīja par nepieciešamām, norādot, ka universitātēm jāaudzē savs akadēmiskais personāls ar pašmāju pasniedzējiem.