Lai gan tilts tiek uzskatīts par nenoliedzamu inženiertehnikas sasniegumu, tas izpelnījies arī kritiku. Turklāt Honkongas salas iedzīvotāji to uztver kā vēl vienu veidu, kā Pekina palielina kontroli pār bijušo britu koloniju.
Deviņus gadus ilgusī grandiozā tilta būvniecība kopā izmaksāja 20 miljardus ASV dolāru. 55 kilometrus garās konstrukcijas kompleksā ietilpst arī divas mākslīgās salas un tās savienojošais tunelis, kas izbūvēts, lai netraucētu kuģniecībai Pērļu upes deltā.
Projekta īstenotāji uzsver, ka tas palīdzēs attīstīt Ķīnas dienvidu reģionu, kā arī tūrismu visos trīs punktos, ko tas savieno – Honkongā, vēl vienā Ķīnas īpašajā administratīvajā rajonā Makao un Džuhai pilsētā.
Kerija Lama
Honkongas līdere
No tilta ieguvēji būs visi. Pirmkārt, jau tas ir pirmais ceļš, kas savieno Honkongas un Makao īpašos administratīvos reģionus. Otrkārt, tas samazinās ceļā patērēto laiku. No Džuhai līdz Honkongai varēs nokļūt pusstundā līdzšinējo trīs stundu vietā.
Tikmēr kontinentālās Ķīnas iedzīvotāji pauž sajūsmu, norādot, ka līdz šim uz Honkongu bija jādodas ar laivu, kas savukārt aizņēma daudz laika. Vienvirziena biļete izmaksāja apmēram 20 eiro, bet tagad cilvēki par šo naudu varēšot tikt ne tikai turp, bet arī atpakaļ, turklāt krietni ātrāk.
Tikmēr Honkongas sabiedrībā ciešākām transporta saiknēm ar Makao un Džuhai atbalsta nav.
"Ir iztērēta milzu nauda. Liela daļa arī no mūsu kabatas, vai ne? Teikšu atklāti – mums, Honkongas iedzīvotājiem, no tā nav nekādas jēgas. Mēs uz Ķīnas kontinentālo daļu tikpat kā nedodamies, bet uz šejieni gan tagad plūdīs lielas masas," uzskata Honkongas iedzīvotāja Rebeka Ko.
Bažas saistītas ne tikai ar Honkongā gaidāmo pārmērīgo tūristu pieplūdumu, bet arī Pērļu upes deltā mītošo balto delfīnu populācijas apdraudēšanu. Tāpat tilts tiek nopelts par drošības jautājumiem. Proti, būvniecības laikā bojā gājuši 7 cilvēki, bet vēl daudzi desmiti ievainoti. Taču galvenā projektam adresētā kritika no Ķīnas politiķiem ir par centieniem palielināt Pekinas kontroli pār Honkongu – bijušo britu koloniju, kas ir Ķīnas īpašais administratīvais reģions. Līdz šim Pekina piešķīrusi Honkongai plašu autonomiju un piekopusi, tā saukto, "viena valsts, divas sistēmas" principu, taču nu tā esot apdraudēta.
Politiķe Klaudia Mo sarunā ar CNN norādīja, ka nu tilts ir gluži kā nabas saite, kas dienu no dienas atgādina, ka Honkonga ir cieši saistīta ar pārējo Ķīnu.
