Labējo partiju tikšanās laikā panākta vienošanās īstenot ilgi atlikto reģionālo reformu
Lai arī joprojām nav skaidrs ne tas, kas vadīs jauno valdību, ne kāds būs nākamās koalīcijas sastāvs, ir visai ticams, ka 13. Saeima būtiski samazinās novadu skaitu Latvijā.
Vienošanās īstenot ilgi atlikto reģionālo reformu piektdien, 26. oktobrī, panākta labējo partiju tikšanās laikā.
Tematiskā darba grupa par reģionālās reformas nepieciešamību notika bez divām no sešām nākamajā Saeimā ievēlētajam labējam partijām. Jaunā konservatīvā partija (JKP) joprojām atsakās sēsties pie viena galda ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), savukārt "KPV LV" apgalvo, ka bez Jāņa Bordāna partijas sarunām nav jēgas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tā gan neuzskata sanākušie, kuri vienojās, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā nenotiks vairs 119 novados un pilsētās, bet gan krietni mazākā skaitā.
Pagaidām gan partijas atturas nosaukt, kāds būtu optimālais novadu skaits, taču esot vienprātība, ka reforma jāveic uz Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) savulaik jau izstrādātā reformu plāna, kas paredz Latvijā izveidot 21 novadu un deviņas lielas pilsētas.
Partijas pagaidām arī nav vienojušās, vai nepieciešams izveidot arī otrā līmeņa pašvaldības jeb apriņķus.
Ticamākais scenārijs ir, ka pašvaldībām sākotnēji tiks dots laiks apvienoties brīvprātīgi, taču, ja tas nenotiks, apvienošana būs piespiedu kārtā.
Diskusijā arī tika atgādināts, ka šobrīd vairāk nekā 50 novadu pārkāpj likumu, jo tajos iedzīvotājus skaits ir mazāk par 4000, līdz ar to tik mazi novadi nespēj pildīt daudzas pašvaldībām piekrītošas funkcijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
