Bažas par trešo valstu studentu mērķiem Latvijā

LNT Ziņu TOP 10 skaidroja, no kurienes pie mums ierodas studētgribētāji, un kurš pārbauda, vai jaunieši no trešajām valstīm ar uzturēšanās atļauju kabatā tiešām ir nolīkuši pār grāmatām, nevis pamatā darbojas kebabu biznesā? Cik bieži nācies secināt, ka studijas ir tikai piesegs, lai ierastos Latvijā, bet īstie mērķi ir pavisam citi, pat tādi, kuru pētīšanā jāiesaistās drošības iestādēm? Vai tie, kas tiešām mācās, te plāno arī palikt?

Katrs desmitais students Latvijā ir ārvalstnieks – tā liecina jaunākie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Pēdējo gadu laikā ārvalstu studentu straujais pieplūdums skāris ikvienu Latvijas augstskolu, turklāt arvien pievilcīgāka Latvija šķiet trešo valstu pilsoņiem. Lielākais pieplūdums šobrīd ir no Indijas, Uzbekistānas un Kazahstānas.

Līdzīgi dati ir arī Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) rīcībā. Ja pērn visa gada laikā mācību uzturēšanās atļaujas tika izsniegtas 1500 ārvalstu studentiem, tad šī gada pirmajā pusē uzturēšanās atļaujas saņēmuši jau 900 studentu.

"Ja mēs ņemam vērā datus gan šī gada pirmo pusgadu, gan arī pagājušo gadu, tad var secināt, ka Latvija kļūst arvien interesantāka šiem te ārvalstu studentiem. Var teikt, ka 70% ir Indija, otrajā vietā ir Uzbekistāna un trešajā vietā ir Pakistāna," norāda PMLP Sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers.

LNT Ziņu TOP 10 uzrunātās mācību iestādes apstiprina, ka pēdējos gados vislielākais pieplūdums ir tieši ar Indijas studentiem. Latvijas augstskolās studē vairāk kā 1200 indiešu. Šī studentu grupa augstskolām sagādā vismazākās galvassāpēs. Pieredze rāda, ka indiešiem ir kvalitatīva iepriekš iegūtā izglītība un ļoti labas angļu valodas zināšanas.

"Šogad mums ārvalstu studentu uzņemšanā iet labāk nekā pagājušajā gadā – pieaugums varētu būt par aptuveni 15%. Galvenās valstis no kurām ierodas studenti līdzīgi kā iepriekšējos gados ir Indija, Uzbekistāna," pauž B/a "Turība" attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

"Indija ir raksturīga ar to, ka viņiem ir laba angļu valoda. Ir no bijušajām Padomju republikām – Azerbaidžāna, Ukraina, Uzbekistāna, Ķīna, Gana, Filipīnas, Bangladeša, Šrilanka un Pakstistāna," stāsta Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Augstskolas neslēpj, ka atšķirīgās kultūras un izpratnes par mācību procesu ir izaicinājums mācību iestādēm. "Dažādā izpratne, dažādās pasaules malās par to, kas ir studijas augstskolā, kas vispār ir studijas, kāda ir iepriekšējā pieredze studēt, mācīties skolā – nu tas ir izaicinājums akadēmiskajam personālam iemācīt šiem jauniešiem, kas te sabrauc," norāda Bergs.

Ja ar šiem izaicinājumiem augstskolas tiek galā tīri labi, sarežģītāk ir pārbaudīt to studentu patiesos nolūkus, kuri nāk no tā dēvētajām riska valstīm. Tā piemēram no politiski nestabilās Pakistānas, kur jau gadu desmitiem par ietekmes sfērām savā starpā karo teroristiskie grupējumi. Tieši šīs valsts pilsoņi pēdējā gada laikā izrādījuši arvien lielāku interesi par Latviju un diemžēl ir gadījumi, kad augstskolām nācies saukt talkā Latvijas drošības dienestus.

"Ar pakistāņiem ir tā, ka pagājušajā gadā mums bija pakistāniešu uzplūdums un mēs ļoti stingri skatījāmies, vienu aizsūtījām atpakaļ, jo viņš tiešām bija aizdomīgs, iesaistījām arī drošības dienestus," norāda Markus.

Arī informācijas sistēmu menedžmenta augstskolai bijusi līdzīga pieredze, tāpēc studēt gribētāji no Pakistānas tiek pārbaudīti pastiprināti.

"No Pakistānas ir ļoti maz, tie vairāk ir individuāli studenti, jo tomēr ar viņiem ir diezgan grūti strādāt, tādā ziņā ka ir ļoti grūti pārbaudīt to zināšanas līmeni un kvalitāti un tiešām to mērķi priekš kam viņi grib ierasties Latvijā. Līdz ar to mēs tomēr izskatām, jo mēs nevaram viņiem atteikt, bet mēs izskatām ciešāk," skaidro ISMA Ārējo sakaru prorektore Olga Verdenhofa.

Lai izvairītos no radikalizētu personu ieceļošanas Latvijā, augstskolas ikdienā roku rokā strādā ar Ārlietu ministriju un Drošības policiju (DP). Pēdējā no minētajām LNT Ziņu TOP 10 rakstiskā formā apstiprina, ka dienests ārvalstu studentiem pievērš pastiprinātu uzmanību, jo pastāv risks, ka uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot arī radikāli tendētas personas.

"DP veic padziļinātu pārbaudi ārvalstniekiem no valstīm ar teroristisku grupējumu paaugstinātu klātbūtni un citiem ar terorismu saistītiem riskiem. Studenti šajā ziņā ir viena no dominējošām pārbaudāmo ārvalstnieku kategorijām. Ņemot vērā pastāvošos riskus, uz kuriem DP norādījusi arī savos ikgadējos publiskajos pārskatos, dienests minētajai kategorijai pievērš pastiprinātu uzmanību," teikts DP atsūtītajā elektroniskajā vēstulē.

Ņemot vērā to, ka Drošības policijas veiktās darbības ir aizsargājama informācija, dienests LNT Ziņu TOP 10 nesniedza komentāru par veikto pārbaužu raksturu un saņemtajiem signāliem. Vien norādīja, ka informācija par aizdomīgām studentu aktivitātēm, ir saņemta.

"Vispārīgi varam minēt, ka DP ir saņēmusi signālus par studentu no riska valstīm aktivitātēm Latvijā, taču šo signālu skaits ir bijis neliels un vairumā gadījumu nav bijis attiecināms uz iespējamiem riskiem valsts drošībai. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad DP pati ir konstatējusi apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedrības drošībai un kārtībai. Šajos gadījumos dienests ir lūdzis iekšlietu ministru attiecīgās personas iekļaut to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas teritorijā ir liegta," pauž DP.

To, ka pēdējā gada laikā mainījies to valstu saraksts, kuru pilsoņi iebrauc Latvijā un mainās arī mērķi, kāpēc viņi šeit ierodas, apstiprina arī Informācijas centrā iebraucējiem, kas ikdienā nodarbojas ar šo cilvēku integrāciju sabiedrībā.

"Ja 2016. gadā, 2017. gadā mēs pārsvarā strādājām ar patvēruma meklētājiem, kas ieradās no Sīrijas vai tur kur notiek karadarbība, tad tagad šis ir noplacis. Mēs reāli strādājam ar šiem cilvēkiem, kas legāli iebrauc Latvijā vai nu strādāt vai mācīties."

Pieredze apliecina, ka liela daļa trešo valstu pilsoņi, kuri saņēmuši studentu uzturēšanās atļauju – patiesībā mācīties nemaz nevēlas.

"Kas attiecās uz studentiem – neliekuļošu – liela daļa vēlās šeit palikt un varbūt ne vienmēr mācīties. Mums ir vairāki gadījumi kad nāk šeit – ir dabūjuši studentu vīzu un viņi vēlas šo te vīzu nomainīt uz nodarbinātību. Mēs vienmēr iesakām, pabeidz mācības un tad sāc savu biznesu."

Latvijas likumdošana nosaka, ka ārvalstu studenti, kuri saņem mācību uzturēšanās atļauju, strādāt drīkst vien 20 stundas nedēļā. Gadījumā, ja darba stundu skaits tiek pārsniegts un persona, kas studējošo sarakstā ir iekļauta, bet realitātē studenta krēslā lekcijās neatrodas, pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei ir tiesības uzturēšanās atļauju anulēt.

"Šo kārtību, cik šie te studenti strādā, neuzraugām mēs, to dara darba inspekcija vai robežsardze. Viņiem ir šādas tiesības. Tas, kas ir interesanti, mēs neesam nevienu sūdzību saņēmuši, jo teorētiski, ja viņi saka, šis students pārkāpj likuma normu, mums ir tiesības anulēt, bet nav, nevaru minēt nevienu gadījumu, kad kādam ir atņemta vai anulēta uzturēšanās atļauja – būsim reāli, nu kaut kur ir tukšums," norāda PMLP pārstāvis.

Nepilnības ārvalstnieku nodarbinātības kontrolē patiesi arī ir. Valsts darba inspekcijai nav ne atsevišķa mehānisma, ne arī statistikas par Latvijā iebraukušo ārvalstnieku nodarbinātību – vai nereģistrēto nodarbinātību.

"Uz doto brīdi šogad ir atklātas 778 nereģistrēti nodarbinātas personas. Mēs reaģējam uz visiem iesniegumiem, ko mēs saņemam un mēs neatlasām statistiku atsevišķi no kurām valstīm šie cilvēki nākuši līdz ar to daļa varbūt statistikā ir šo cilvēku, – mēs šādu statistiku neveicam," saka VDI Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte.

Šobrīd izsekot, vai mācību uzturēšanās atļauju saņēmušais students – apmeklē studijas, ir augstskolu ziņā. Katrai augstskolai esot savs mehānisms, kā šie studenti tiek pārbaudīti.

"Mums ir izsekošanas sistēma, "čipota" sistēma – viņi atzīmējas, kad viņi ienāk un tas pats notiek arī auditorijās plus viņus pārbauda pasniedzējs. Mums katru nedēļu ir tā statistika kuru pēc tam izmanto ārējo sakaru daļa. Ja mēs redzam, ka students neapmeklē, tad mēs paziņojam visām valsts iestādēm robežsardzei," norāda ISMA Ārējo sakaru prorektore.

Tiesa, šī sistēma nav pilnībā droša un 100% negarantē, ka visi reģistrētie studenti patiešām mācās. Lai situāciju uzlabotu un nodrošinātu stingrāku kontroli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no nākamā gada sola ieviest izmaiņas starptautisko studentu kontroles mehānismā.

"Līdz šim tie bija augstskolu reportētie dati, kopš šī gada mēs esam paplašinājuši informācijas sistēmas funkcionalitāti jau no 2019. gada varēsim vairāk sekot līdzi starptautisko studentu studiju gaitai Latvijā – katra semestra griezumā – tātad kurā brīdī viņi ir iestājušies, vai viņi ir pabeiguši semestri – līdz ar to sākot ar nākamo gadu šie dati būs ļoti precīzi," skaidro IZM Augstākās izglītības inovāciju departamenta direktores vietniece Dace Jansone.

Drošības policijas prioritāšu augšgalā arī turpmāk ir pievērst pastiprinātu uzmanību ārvalstu studentiem, tomēr drošības dienests vēstulē LNT Ziņu TOP 10 norāda, ka arī augstskolām būtu jāuzņemas lielāka atbildība un izvērtējums pie potenciālo studentu uzņemšanas.

"DP turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību ārvalstniekiem no sarakstā iekļautajām valstīm, tajā skaitā studentiem. Vienlaikus DP vērtējumā arī augstskolām šajā jomā būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva, lai tiktu izskausti gadījumi, kad studijas varētu kalpot tikai par piesegu uzturēšanās atļaujas saņemšanai," pauž Drošības policija.

Tomēr svarīgi atzīmēt, ka ne uz visiem ārvalstu studentiem ir jāskatās kā uz potenciālajiem apdraudētājiem. Bažīgus gan drošības dienestus, gan augstskolas dara tikai tie studenti, kuri nāk no augsta riska valstīm. Oficiālā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), PMLP statistikas dati konkrēti par Pakistānas pilsoņiem, kuri ietilpts riska grupā – atšķiras –  uzturēšanās atļaujas saņēmuši 137 studenti no Pakistānas.

Tikmēr sociālajā tīklā "Facebook", grupā "Pakistani Comunity in Latvia" reģistrējušies nepilni 1700 cilvēki. Sākotnēji sarakstē ar LNT Ziņu TOP10 grupas biedri izrādīja interesi par interviju, tomēr sastapt nevienu tā arī mums neizdevās.

Liepājas Universitātes rektore LNT ziņām norāda, ka visus iebraucējus no Pakistānas nevar bāzt vienā maisā – Liepājas pieredze apliecinot, ka ir gadījumi, kad studentiem izdodas veiksmīgi mācīties un arī izveidot biznesu: "Tie pakistānieši, kas grib te dzīvot, uzturēties un mācīties – ir arī atvērts viens kebaba uzņēmums, bet ja viņi paralēli labi mācās tad mums nav pret viņiem iebildumu, bet prasībām ir jābūt ļoti stingrām, jo nu nevar būt tāds uzplūds, ka pēkšņi visi kas grib no Pakistānas brauks uz šejieni."

15 Pakistānas kebaba filiāles atvērtas arī galvaspilsētā. Cerībā tur sastapt kādu studentu no Pakistānas – LNT ziņu TOP 10 devās uz kebabnīcu, kas atrodas Latgales priekšpilsētā. Sarunā ar abiem puišiem noskaidrojam, ka viņi ir maģistra studiju studenti no Indijas. Darbs Pakistānas kebabā esot tikai uz pusslodzi.

"Es šobrīd izstrādāju maģistra darbu un šis darbs ir tikai, lai piepelnītos, es varu darīt jebko, bet šobrīd fokusējos uz studijām. Šis nav pilnas slodzes darbs, tāpēc man tas der," stāta Anats, students no Indijas.

Vaicāti, kāpēc galamērķis augstākās izglītības iegūšanai izvēlēts tieši Latvijā abi indieši atzīst, ka iemesls ir vēlme iegūt Eiropas līmeņa izglītību. Latviju saista zemās studiju izmaksas. Pēc augstskolu absolvēšanas puiši šeit palikt neplāno.

Migrācijas eksperti vairākkārt ārvalstu studentos saskatījuši potenciālu, kas nākotnē varētu kompensēt darba roku trūkumu Latvijā. Tiesa, gan augstskolu pieredze, gan LNT Ziņu uzrunāto studentu atbildes apliecina, ka nākotnes perspektīvā, pēc izglītības iegūšanas lielākajai daļai Latvija vairs nav interesanta. Iemesls ir gan integrācijas problēma, gan arī studentam tīkamu darba piedāvājumu trūkums. Viņi izvēlas doties uz turīgākām pasaules valstīm. Taču situācija var arī mainīties, turklāt arī izglītības un zinātnes ministrijas prognozes, ka ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās augt.