Latvija joprojām kavējas ar kopfinansēšanas likuma pieņemšanu

Viens no esošās valdības joprojām nepadarītajiem darbiem ir tā sauktā kopfinansēšanas likuma pieņemšana. Runa ir par tā dēvēto "crowd-funding" sistēmu, kas daudzviet pasaulē ļauj biznesa ideju radītājiem apiet bankas un iegūt investīcijas tiešā veidā no tiem, kuriem viņu ideja šķiet interesanta.

2018. gada 30. oktobrī 19:11

TV3 Ziņas

Jānis Eglītis

Latvijā šīs jomas attīstību kavē bažas, ka šādas finansējuma platformas var tikt izmantotas arī ļaunprātīgi.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug dažādu alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no tiem ir tā sauktā kopfinansēšana jeb "crowd-funding".

Tas ir jauns finanšu pakalpojums, kas radies pirms sešiem gadiem, kad investori saprata, ka banku depozītu likmes ir ļoti nelielas un cilvēki vēlējās investēt, bet bija kaut kāda daļa aizdevēju, kas nevarēja aizņemties, kā rezultātā radās šāds finanšu tehnoloģiju pakalpojums, savstarpējas aizdevumu platformas, kas saveda kopā investoru un aizdevēju.

Šāda veida "sēklas naudu" saviem projektiem piesaistījis neviens vien Latvijas jaunais uzņēmums, taču galvenokārt tas noticis caur ārvalstīs radītām platformām. Latvijā kopfinansēšana attīstījusies vairāk kā vieta, kurā notiek tirgošanās ar Latvijas iedzīvotāju daudzajām kredītsaistībām, kas kavē jauna kopfinansēšanas likuma pieņemšanu.

Arī pirmdien Māra Kučinska (ZZS) valdība nespēja vienoties par šī savā deklarācijā solītā uzdevuma izpildi, atliekot to uz divām nedēļām.

Jāpiebilst, ka arī bez likuma kopš darbības uzsākšanas caur Latvijas platformām veiktas investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, savukārt pasaulē, apejot tradicionālās bankas, šādi naudu piesaistījuši miljoniem projektu.