Bordāns partijai "KPV LV" piedāvājis uzņemties atbildību par trim ministrijām

Intervijā TV3 Ziņām Valsts prezidenta nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts atklāj, ka partijai "KPV LV" ir gatavs uzticēt Satiksmes, Zemkopības un Ekonomikas ministrijas, bet Nacionālajai apvienībai – aizsardzības nozari.

Savukārt pati Jaunā konservatīvā partija (JKP) kategoriski uzstāj uz to, ka viņiem jāvada Iekšlietu ministrija. Joprojām gan nav skaidrs, vai potenciālie partneri piekritīs Bordāna priekšlikumiem.

Intervijā Jānis Bordāns uzsver, ka joprojām paliek pie uzstādījuma, ka nākamo koalīciju jāveido piecām labējā spārna partijām bez ZZS, kura esot vecās politikas pārstāve. Arī pēc vēlēšanām tā apliecinājusi nespēju mainīties. Kā piemērs tiek minēts tas, ka no amata nav gāzts vairākos krimināla rakstura skandālos ierautais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. 

Bordāns neslēpj, ka bieži dzird jautājumu, cik pamatota bijusi izvēle ZZS vietā strādāt ar "KPV LV", ko eksperti dēvē par populistiem un kas nereti saistīta ar Aivara Lemberga oponenta, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni un savulaik par oligarhu dēvētā Aināra Šlesera interesēm.

Jānis Bordāns

Ministru prezidenta amata kandidāts (JKP)

Es redzu riskus tieši tāpat aiz ZZS, tieši tāpat aiz "Attīstībai/Par!" un tieši tāpat aiz "Jaunās Vienotības", aiz visiem ir tādi vai citādi grupējumi, vai nosauksim viņus vienkāršāk – uzņēmēji. Un mums šie riski ir jāvada.

Par spīti riskiem Bordāns neslēpj, ka "KPV LV" piedāvājis uzņemties atbildību par trim jomām, tostarp Satiksmes ministriju, ko piedāvāts vadīt Aldim Gobzemam. Tāpat Artusa Kaimiņa partija varētu atbildēt par Ekonomikas ministriju, kuru varētu vadīts Didzis Šmits. Kā iepriekš vēstīts, "KPV LV" deputāts Didzis Šmits ierauts starptautiskā skandālā – tā ziņo norvēģu prese.

"Ņemot vērā Kaimiņa kunga uzstādījumus par OIK likvidēšanu, mēs esam viņiem piedāvājuši uzņemties atbildību par šo plānu, un visa valdība būs gatava viņus atbalstīt," norāda Bordāns.

Kā trešo "KPV LV" piekrītošo jomu Bordāns min Zemkopības ministriju, par kuras vadītāju joprojām turpinās diskusijas. Ar Gobzemu un Šmitu Bordāns iecerējis tikties pirmdien, 12. novembrī, lai zem četrām acīm pārrunātu veicamos darbus.

Līdzīgi ielūgumi nosūtīti Kultūras ministres amata kandidātei, Nacionālās apvienības pārstāvei Dacei Melbārdei un Ārlietu ministra amata kandidātam, "Jaunās Vienotības" pārstāvim Edgaram Rinkēvičam. No viņa pārstāvētās partijas valdes saņemts lēmums ar gatavību strādāt Bordāna valdība, ja partijai ļaus atbildēt vēl par vienu ministriju.

Jānis Bordāns

Ministru prezidenta amata kandidāts (JKP)

Viņi ir konstatējuši, ka "Jaunai Vienotībai" pēc pārmaiņām ir diezgan liels īpatsvars no reģioniem. Viņi saredz, ka varētu vadīt VARAM ministriju. Šis jautājums tiks apsvērts.

Kā iespējamais VARAM vadītājs neoficiāli minēts Salaspils mērs Raimonds Čudars. Par pašvaldību reformas īstenošanu gan vēlas atbildēt arī Nacionālā apvienība, taču Bordāns jau iepriekš noraidījis esošā ministra Kasparu Gerharda kandidatūru. Tā vietā nacionāļiem tiek piedāvāts vadīt Aizsardzības vai Labklājības ministrijas, kuras varētu vadīt attiecīgi Rihards Kols un Imants Parādnieks.

Bordāns arī uzsver, ka nepiekāpsies partneru spiedienam par iekšlietu jomu, kuru JKP redz, visticamāk, Jura Juraša vadībā. Tikmēr par citiem amatiem diskusijas esot iespējamas.

"Tā kā es esmu premjers, mūsu partija ir gatava uzņemties arī sarežģītākas lietas. Es neizslēdzu, ka JKP varētu uzņemties arī izglītības jomu pārzināšanu," bilst Bordāns.

Bordāns sagatavojis un partneriem nosūtījis iespējamo valdības darbu plānu, kas jau izsaucis pretrunīgu reakciju. Piemēram, Nacionālā apvienība iebilst punktam par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, savukārt "Attīstībai/Par!" – pret valsts prefektu iecelšanu plānošanas reģionos. Tāpat starp valdības uzdevumiem minēts liegums amatus ieņemt bijušajiem padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem. Bordāns atzīst, ka tas atteiktos gan uz Lembergu, gan ZZS līderi Augustu Brigmani.