Zolitūdes traģēdija: kas piecos gados paveikts būvniecības nozarē?

"Jābūt neiecietīgiem pret negodprātīgi paveiktu darbu, pusprofesionāli paveiktu darbu, pret brāķi," noteica Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

Lai brāķi novērstu, piecu gadu laikā paveikts daudz. Valsts atjaunojusi kontroli pār publisko ēku būvniecību un ekspluatāciju, būvprojekti un arī būvspeciālisti tiek pārbaudīti skrupulozāk, būvniecības iepirkumos būtiska vairs nav tikai lētākā cena. Kvalitāti ceļ arī ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā panāktā ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu un elektroniskā darba laika uzskaiti būvobjektos.

"Izdarīts pa šiem pieciem gadiem ir salīdzinoši daudz, bet tai pašā laikā ir vēl daudz darāmā," turpina Grinbergs.

Pēc Zolitūdes traģēdijas viena no skaļākajām lietām, kas skar būvju drošību, bija ēka, kurā savulaik atradās veikals "Prizma". Tajā tika konstatētas būtiskas problēmas ar nesošajām konstrukcijām. Tās joprojām nav novērstas, un šo ēku ir aizliegts izmantot.

Plaisas ēku sienās, ūdens izskaloti pamati ir gadījumi, ar kuriem vēl joprojām nākas saskarties uzreiz pēc traģēdijas izveidotajam uzraugam. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) lielas cerības liek uz informācijas sistēmu, kurā vienkopus būs pieejamas ziņas par katru būvi. Tas cita starpā novērsīs Zolitūdes krimināllietas izgaismotās problēmas.

Uzreiz pēc traģēdijas politiķi ķērās pie Būvniecības likuma grozījumiem. Drošības vārdā nozarei tagad jātiek galā ar papīru kalniem. "Doing business" dati liecina, ka Latvijā būvprojekta saskaņošanai vajadzīgas 192 dienas, bet Lietuvā – 75.

Tikmēr citi norāda, ka nekvalitatīvi mēdz būt paši projekti. Un te pie vainas ir arī pasūtītāji, kas sākotnēji nezina, ko īsti vēlas.

Nozarē nesakārtotību ievieš arī nevienmērīgā finansējuma ieplūšana. 2016. gadā apgrozījuma kritums sasniedza 20%, tādēļ daļa strādnieku bija spiesta meklēt darbu ārvalstīs. Tagad eksperti prognozē pat 15% pieaugumu un darbaspēku jau nākas meklēt trešajās valstīs.

Daudziem mierīgi gulēt neļauj arī padomju laika dzīvojamās mājas mikrojonos. Šobrīd Ekonomikas ministrijā top pētījums par šo māju balkoniem un iespējamie tālākās rīcības risinājumi. "Katrai būvei ir savs garantijas remonts, būtu jāpārskata dzīvojamā fonda drošības jautājumi," norāda arhitekte, bijusī Saeimas deputāte Inese Aizstrauta.

Neviens uzrunātais nedod simtprocentīgu garantiju, ka arī šobrīd līdzīga traģēdija vairs nav iespējama. Cilvēka faktoru izslēgt nevar. "Bieži vien cilvēks, kurš pat zina, ka to nevar darīt, tomēr kaut kādu apsvērumu dēļ, varbūt bieži vien mantisko iemeslu dēļ, tomēr rīkojas pretēji jebkuram saprātam," piebilst Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors, Latvija Būvinženieru savienības valdes loceklis Leonīds Jākobsons.