Aizdomas, ka Stradiņa slimnīcas mediķi, veicot klīniskos pētījumus, izvairās no nodokļu maksāšanas

Vēstulē, ko nesen saņēmušas vairākas mediju redakcijas, paustas aizdomas – daži Stradiņa slimnīcas dakteri, veicot klīniskos pētījumus, izmanto slimnīcas telpas un aprīkojumu, bet izvairās no nodokļu nomaksas. Sūtītājs ilustrācijai izmantojis dokumentus par slimnīcas Kardioloģijas centra vadošajiem mediķiem, kuri ar dažādu pētījumu palīdzību pamanoties dubultot savas jau tā iespaidīgās algas.

Tomēr paši kardiologi kategoriski noliedz šos pārmetumus, uzsverot, ka katru gadu klīnisko pētījumu jomā notiek neatkarīgi auditi un nodokļi tiek maksāti.

Viņš uzsver, ka ārstu klīniskie pētījumi rada slimnīcai papildus ienākumus, nevis otrādi, bet mēģinājumus norādīt uz pārkāpumiem šajā jomā dēvē par centieniem ienesīgu zinātnisko darbību no valsts slimnīcas novirzīt privātās rokās.

Savukārt iespaidīgās algas, kas Kardioloģijas centra ārstiem mēdz pat pieckārši pārsniegt Stradiņa slimnīcas daktera vidējo 1600 eiro algu, viņš skaidro ar milzīgo slodzi. Kardioloģijas centram cauri ejot puse no visiem Stradiņa slimnīcas pacientiem. 

Tikmēr veselības ministrs, reaģējot uz publiskotajiem dokumentiem norāda – šī informācija neesot nekāds jaunums.

Veselības ministrija uzdevusi Stradiņa slimnīcas valdei padarīt atalgojuma sistēmu slimnīcā pārskatāmāku un vienlīdzīgāku.

Tikmēr Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis kaislības ap klīnisko pētījumu jomu un atsevišķu mediķu lielajām algām skaidro ar ietekmes pārdali farmācijas biznesā.

Apinis norāda, ka gan bijušajā gan esošajā Stradiņa slimnīcas valdē ir cilvēki, kas cieši saistīti ar zāļu tirdzniecības nozari.